Līdz 31. oktobrim Latgales Centrālās bibliotēkas Periodikas sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) pieejama Valijas Plataces fotogrāfiju izstāde “Rudie”. Fotogrāfijās iemūžināti dažāda vecuma un dzimuma rudmataini cilvēki. Autore to piesaka kā simbolisku mīlestības dziesmu tiem, kas arī ir rudi tāpat kā viņa pati.
Valija Plataces izstādē Latgales Centrālajā bibliotēkā skatāma portretu fotogrāfiju sērija, no kurām pretī lūkojas dažāda vecuma un dzimuma rudmataini cilvēki. Izstāde ir kā pieturpunkts fotoprojektam “Rudie”, kas tapis ļoti personisku iemeslu dēļ. Valija arī pati ir rudmate un bērnībā par to bieži tikusi ķircināta un apsmieta, tādēļ pieaugot centusies mainīt savu izskatu. Palūkoties uz sevi citām acīm likusi bērna piedzimšana. “Un tad man piedzima meitiņa. Arī ruda. Caur mīlestību uz viņu, kā arī raugoties viņas pārsteidzošajā pašpietiekamībā, es iemācījos pieņemt un iemīlēt sevi. Jo vairāk es iemīlēju sevi, jo biežāk pilsētas ielās pamanīju citus sev līdzīgos. Tā radās doma veidot šādu fotoprojektu,” atzīst fotogrāfe. Iesākto darbu viņa vēlas turpināt kā ilgtermiņa projektu, iemūžinot rudu matu īpašniekus kā Latvijā, tā arī ārvalstīs.
Līdz 31. oktobrim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma lietuviešu mākslinieka, Dusetu kultūras un mākslas centra vadītāja Alvida Stauska glezniecības izstāde “Ainavu metamorfozes”, kurā tiek piedāvāts mākslinieka skatījums uz Lietuvas ainavu dažādos gadalaikos, tverot laika maiņas rosinātās vides pārvērtības.
Lietuviešu gleznotājs Alvids Stausks (Alvydas Stauskas) ir īsts sava novada patriots. Dzimis un mācījies Zarasu novada Dusetu pagastā, kur dzīvo un strādā arī šobrīd. Pēc vietējās vidusskolas absolvēšanas izglītības gaitas turpinājis Lietuvas Valsts Mākslas institūtā. Pēc augstskolas beigšanas atgriezies dzimtajos Dusetos, kur sācis strādāt par mākslas skolotāju Dusetu Kazimira Būgas vidusskolā. 1996. gadā uzņēmies Dusetu mākslas galerijas vadītāja amatu un turpina to pildīt joprojām (kopš 2012. gada kā Dusetu kultūras un mākslas centra direktors).
Alvids Stausks pamatā strādā glezniecībā (akvareļa un eļļas tehnikās) un fotogrāfijā. 1997. gadā uzņemts Lietuvas Mākslinieku savienībā, 2000. gadā – Lietuvas Fotogrāfu savienībā. Ir biedrs vairākās citās asociācijās un apvienībās, tostarp Dabas fotogrāfu klubā “Zaļais jumts” un mākslinieku grupā “Individuālisti”. Trīsdesmit radošās darbības gados piedalījies vairāk nekā 100 grupu izstādēs Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Krievijā, Itālijā, Francijā un Vācijā. Lietuvā aizvadījis vairāk nekā 40 personālizstādes. Piedalījies 38 plenēros Lietuvā un Latvijā, 2 plenēriem bijis organizators un projektu vadītājs. Mākslinieka darbi ir atrodami Zarasu un Rokišķu reģiona muzeju kolekcijās, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās Lietuvā, Latvijā, Polijā, Moldovā, Vācijā, Francijā, ASV, Norvēģijā, Zviedrijā un citās valstīs.
Līdz 30. septembrim Latgales Centrālās bibliotēkas Periodikas sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) apskatāma Natālijas Krjukovas glezniecības personālizstāde “Dziļumā”. Animālijas žanrā veidotajos darbos autore ataino jūras un okeāna dzīļu iemītniekus.
Radošajai darbībai Natālija Krujokova mērķtiecīgi pievērsusies pirms sešiem gadiem. Pamatā strādāts eļļas, grafikas tehnikās, laiku pa laikam ļaujoties eksperimentiem ar akvareli, ogli un pasteli. Darbi visbiežāk top ainavas, marīnas un animālijas žanrā. Izmēģināts arī akts, klusā daba un abstrakcija. Izstādei “Dziļumā” Latgales Centrālajā bibliotēkā atlasīti ap desmit eļļas tehnikā tapuši darbi, kuru centrā ir jūras un okeāna dzelmju iemītnieki. Komentējot izstādes tematisko ievirzi, Natālija atzīst: “Pēc pamatizglītības esmu hidroekologs. Ļoti smalki izjūtu zemūdens pasaules krāšņumu, jūras un ezeru ainavu pievilcību, problēmas, kas skar ekoloģijas jautājumus. Varbūt tādēļ, radot savus darbus, ļoti bieži tajos ieviju ūdens tematiku.”
Līdz 30. septembrim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) pieejama Profesionālās izglītības kompetenču centra (PIKC) Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas (DDMV) “Saules skola” Bērnu mākslas skolas audzēkņu noslēguma darbu izstāde “Pa ceļam”.
PIKC DDMV “Saules skola” Bērnu mākslas skolas izstādē “Pa ceļam” apvienoti audzēkņu noslēguma darbi – tos bērni veido pēdējā mācību gadā kā pēdējo un lielāko radošo darbu, patstāvīgi izvēloties tēmu, izpildes tehniku un prezentācijas paņēmienu. Izraudzītais nosaukums, “Pa ceļam”, atspoguļo izstādes būtību – vairāku gadu izglītošanās ceļā apgūtais piedzīvo vainagojumu noslēguma projektā, kurā katrs topošais mākslinieks ieliek savas labākās prasmes, zināšanas un radošās domas lidojumu.
Līdz 31. augustam Latgales Centrālās bibliotēkas Periodikas sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma Sarmītes Bogdanovičas fotogrāfiju izstāde “Otra puse”. Ainavu fotogrāfijās ar abstrakcionisma elementiem iemūžināti ikdienas atspulgi, mirklī sastingusi realitāte.
Sevis meklējumus fotogrāfijā Sarmīte aizsākusi pirms 13 gadiem, kad tika iegādāts pirmais digitālais fotoaparāts. Tolaik galvenā motivācija bija iemūžināt mirkļus no dēlu bērnības, notvert viņu prieku un nemitīgo kustību. Tomēr pakāpeniski, fotografējot visu, kas attiecīgajā brīdī uzrunā un nonāk kadrā, dzima mīlestība pret fotogrāfiju. Komentējot fotoizstādē “Otra puse” skatāmos darbus, Sarmīte atzīst, ka tie ir ikdienas atspulgi, skrējienā notverti mirkļi. “Tu vienkārši redzi, ka visam ir divas puses – un nebūt ne vienādas, kā varētu domāt,” skaidro autore. “Ir viena īstā, un tad vēl mirkļa uzzīmētā. Tā, kura sevī ietver jaunu skatu, jaunu prieku. Tā, kuru ikdienas gaitās bieži pat nepamanām.”
Līdz 31. jūlijam Latgales Centrālās bibliotēkas Periodikas sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) pieejama Aurikas un Annemarijas Jelinsku kopizstāde “Atbalss”, kurā mamma un meita skatītāju vērtējumam piedāvā dažādu žanru darbus – ainavas, portretus, kluso dabu, animālijas.
Aurika Jelinska pēc izglītības ir vizuālās mākslas skolotāja, Daugavpils Universitātē ieguvusi profesionālo maģistra grādu mākslā. Viņas darbi bijuši skatāmi vairākās grupu un personālizstādēs, tostarp arī Latgales Centrālajā bibliotēkā (LCB). Aurikas meita Annemarija ir pabeigusi Ilūkstes Sadraudzības vidusskolu un šobrīd studē Rīgas Tehniskajā universitātē. 2016. gadā LCB tika atklāta Annemarijas pirmā personālizstāde “Solītis”.
Jaunākajā mammas un meitas izstādē “Atbalss” ir skatāmi sižetiski daudzveidīgi darbi dažādās tehnikās. Aurikas veidotās ainavas un ziedu kompozīcijas savas aprises ieguvušas tušas un eļļas glezniecības tehnikā, izmatota arī gēla pildspalva. Savukārt Annemarijas aminālijas žanra darbi tapuši, izmantojot guašu, flomāsterus un zīmuļus.
Līdz 31. jūlijam Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma Daugavpils Universitātes profesionālā maģistra studiju programmas “Māksla” studējošo plenēra darbu izstāde “Veltījums Klodam Monē”.
Izstādes ekspozīcijā pārstāvētas deviņas autores – Valērija Černova, Nellija Muižniece, Larisa Kaimiņa, Marija Kalnače, Santa Riževska, Inga Ruskule, Inita Šteinberga, Adelīna Varlamova un Žanna Vērdiņa. Darbi tapuši plenēra laikā, autorēm realizējot savas radošās ieceres uz audekla gan akrilkrāsās, gan jauktā tehnikā, gan individuāli eksperimentējot un radoši papildinot savas mākslinieciskās izteiksmes un vizuālā stila meklējumus ar mūslaiku populārā medija – fotogrāfijas – fragmentiem.
Ekspozīcija, kuras darbi ir tapuši ārpus ierobežotas telpas/darbnīcas, krāsu un faktūru valodā attēlojot iespaidus par mainīgo dabu, pilsētas kustību, cilvēku un spēlējoties ar mirkļa abstrakcijām, tiek veltīta vienam no impresionisma pamatlicējiem, franču gleznotājam Klodam Monē (Claude Monet, 1840-1926), kurš savulaik daudz gleznojis brīvā dabā (plenērā), prasmīgi un niansēti attēlojot mirkļa iespaidus.
Līdz 30. jūnijam Latgales Centrālās bibliotēkas Periodikas sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma Latgales brīvo mākslinieku asociācijas vadītājas Marijas Safronovas glezniecības izstāde “Latgale mākslinieka acīm”. Ekspozīciju veido eļļas tehnikā gleznotas Latgales dabas ainavas un ziedu kompozīcijas.
Marijas Safronovas dzīves gājums ir ritējis tuvās un tālās zemēs. Dzimusi Lietuvā, pirmo augstāko izglītību ieguvusi Uzbekistānā, absolvējot Andidžonas pedagoģiskā institūta Austrumu lietišķās mākslas fakultāti. 1979. gadā apmetusies uz dzīvi Daugavpilī. Radošai darbībai Marija Safronova ir veltījusi 40 gadus. Viņa ir ilggadēja Latgales brīvo mākslinieku asociācijas vadītāja. Marijas gleznotie darbi ir bijuši skatāmi 10 personālizstādēs un teju 40 grupu izstādēs. Jaunākajā izstādē Latgales Centrālajā bibliotēkā skatītāju vērtējumam tiek piedāvātas eļļas glezniecības tehnikā tapušas ainavas un ziedu kompozīcijas. Ekspozīcija ir veltījums Latgalei un tās krāšņajai dabai, kuru autore ir iemīļojusi kā savu otro dzimteni.
