No 2. novembra Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas iela 22a, 2. stāvā) skatāma Jeļenas Koževņikovas grafikas izstāde “HORIZONTI. Vertikāle”.
Pirmajā personālizstādē savā dzimtajā pilsētā Daugavpilī jaunā māksliniece prezentē 14 stājdarbus, kas tapuši laika posmā no 2015. līdz 2020. gadam. Jāatzīmē, ka lielākā daļa no tiem ir tikuši eksponēti autores personālizstādēs un grupu izstādēs kā Latvijas, tā starptautiskā mākslas telpā.
Darbi tapuši autores iecienītākajās klasiskās grafikas tehnikās (ksilogrāfija, litogrāfija, monotipija, zīmējums ar zīmuli un tušu) un to radošā sintēzē. J. Koževņikova uzrunā skatītājus gan ar grafikai raksturīgās valodas līdzekļiem, gan ar kreatīviem un laikmetīgiem vizuālās izteiksmes meklējumiem, gan ar oriģinālu stilistiku un pārdomām pilnu stāstu.
Par izstādes koncepciju māksliniece saka: “Horizonts – ideju iemiesojuma robeža, – tā teicis rakstnieks G. Malkins. Horizonts ir vārds, par kuru prātojot, ir iespējams atcerēties vai iztēloties vairākas tā nozīmes, saskatot ne tikai tiešo, bet arī filozofisko. Mēs vienmēr izjūtam horizontu kā mērķi, līdz kuram – ātrāk vai vēlāk – vēlamies nokļūt. Apzinoties attālumu, jāapzinās arī mērķa plašums. Turklāt, ņemot vērā katra atsevišķa cilvēka pozīciju, veidojas individuāls skatījums jeb individuāla horizonta uztvere. Atgriežoties pie minētās G. Malkina domas, horizonts asociējas ar robežu, kuru sasniedzot ir sasniegts arī iecerētais mērķis. Tas nekad nav viegli, jo vienmēr ir jābūt gatavam, ka, tuvinoties horizontam, tas vienlaikus arī attālinās!
Atšķirībā no horizonta vertikāle virzās augstumā, veidojot ar to vienu kopīgu, savstarpēji perpendikulāru krustpunktu. Jā, mums katram ir individuāli horizonti jeb idejas, mērķi, sapņi, taču, lai tos sasniegtu un atklātu sev aizvien jaunus, ir jābūt gatavam iekļūt šajā krustpunktā un pacelties debesīs. Un ir arī jāpieņem, ka ne horizonts, ne vertikāle nav pilnībā sasniedzama, kamēr turpinās mūsu kustība un mūsu ceļš.”
Ar laikmetīgās grafikas medija starpniecību J. Koževņikova pauž savu redzējumu par dabu, apkārtni, priekšmetiem, aktuāliem notikumiem. Mākslas darbu tēmas ir cieši saistītas ar cilvēku emocijām, kas rodas apkārtējo faktoru (notikumu) ietekmes rezultātā. Māksliniece viegli un pārliecinoši eksperimentē ar krāsām, formām, tēliem un grafiskajiem risinājumiem, atrodot tiem emocionālu un filozofisku nokrāsu.
Jeļena Koževņikova mākslas bakalaura grādu ir ieguvusi Daugavpils Universitātē (DU), izglītību pilnveidojot Viļņas Mākslas akadēmijā (Lietuva), Varmijas un Mazūru Universitātē(Polija). 2017. gadā tiek izcili absolvēta DU profesionālā maģistra studiju programma “Māksla” un iegūts profesionālā mākslas maģistra grāds (Mg.art) specializācijā “Grafika”. Pēc studiju beigām (2018.-2020. g.) Jeļena Koževņikova strādā kā viesdocētāja DU. Izstādēs piedalās kopš 2014. gada: 24 grupas izstādes Latvijā, Lietuvā, Polijā un Baltkrievijā, kā arī četras personālizstādes Latvijā.
Līdz 30. oktobrim Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centrā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma Alinas Petkunes personālizstāde “Muzikālie portreti”. Ekspozīcijā jauktā tehnikā portretēti slaveni mūziķi, kuri iedvesmo mākslinieci ikdienas dzīvē.
Alina Petkune ir dzimusi un augusi Daugavpilī. Profesionālā izglītība vides mākslinieka specialitātē iegūta Daugavpils mākslas koledžā “Saules skola”. Studijas turpinājusi Daugavpils Universitātē, kur pēc iegūtā bakalaura grāda dizaina specialitātē absolvētas arī maģistra programmas mākslā un pedagoģijā. Papildu kursos prasmes pilnveidojusi trikotāžas un modes dizaina, kā arī datordizaina jomā. Alinas darbi eksponēti vairāk nekā divdesmit personālizstādēs un teju simts grupu izstādēs, kā arī vairākos starptautiskos plenēros. Māksliniece zināšanas nodod arī tālāk, strādājot par mākslas pedagogu Baltijas Starptautiskajā akadēmijā.
Izstādē “Muzikālie portreti” Alina Petkune iekļāvusi tādu slavenu mūziķu portretus kā Džims Morisons, Fredijs Merkūrijs, Viktors Cojs, Deivids Bovijs u. c. Kā atzīst pati māksliniece: “Mūzika ir neatņemama daļa no mūsu dzīves, tā iedvesmo un aizrauj. Grūti iedomāties, kā būtu dzīvot bez melodijām piepildītas ikdienas, jo, pateicoties mūzikai, mēs varam baudīt dzīves īstās krāsas, radīt sajūtas un atmosfēru.”
Līdz 30. septembrim Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centrā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) notiks zooloģiskā dārza “JuRita mini ZOO” iemītnieku fotoizstādes “Dzīvniekiem ir dvēsele” atklāšana. Savu skatījumu uz dzīvnieku pasauli piedāvā fotogrāfe, animāliste un zoodārza saimniece Rita Kočmarjova.
Mini zoodārzs “JuRita mini ZOO” Daugavpils novada Naujenes pagastā tika atvērts 2018. gada jūnijā un uzreiz kļuva par iemīļotu vietu, kur pavadīt laiku kopā ar ģimeni un draugiem, baudot dabu un iepazīstot dažnedažādus eksotiskus dzīvniekus. Šobrīd mini zooloģiskajā dārzā ir apskatāmi vairāk nekā 100 dzīvnieku: alpakas, lamas, valabiji (ķenguri), kamielis, zebu šķirnes govis, dambrieži, ēzeļi, pundurkazas, Valē melnkakla kazas, franču punduraitas, Latvijā retās Kerry Hill šķirnes aitas, skotu un Apalūzas poniji, zirgi, dažādu šķirnu truši, kā arī citi dzīvnieki un putni.
Fotogrāfiju autore Rita Kočmarjova atzīmē, ka šī izstāde ir tapusi, apvienojot mīlestību pret dzīvniekiem un aizraušanos ar fotografēšanu. Jau bērnībā viņa no visas sirds mīlēja dzīvniekus. Pirmie fotogrāfiju modeļi bija zirgi un suņi, taču pamazām to loks kļuva plašāks, līdz pievienojās arī ķenguri un kamieļi. Šobrīd Rita pat nevar iedomāties savu dzīvi bez fotografēšanas, un nav svarīgi – tālrunis vai kamera, galvenais, lai tie vienmēr būtu pa rokai.
Runājot par dzīvnieku fotogrāfa darba īpatnībām, Rita Kočmarjova uzsver: “Katram dzīvniekam piemīt kaut kas īpašs un unikāls, viņiem gluži kā cilvēkiem var mainīties noskaņojums, un dzīvnieku fotogrāfam ir jāprot to notvert, atainot un izcelt fotogrāfijā. Fotosesijas reti mēdz būt garlaicīgas, jo jāpaspēj gan izvairīties no auļojoša zirga, gan paglābt objektīvu no neapmierinātas lamas spļāvieniem.”
Līdz 15. oktobrim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma fotoizstāde par mūsdienu vīriešiem “Tētis Zviedrijā. Tētis Latvijā”. Izstāde tiek piedāvāta sadarbībā ar Zviedrijas Karalistes vēstniecību Latvijā.
Fotoizstādi veido divas daļas. Sākotnēji zviedru fotomākslinieks Johans Bēvmans (Johan Bävman) izveidoja fotoizstādi “Swedish Dads” (Zviedru tēti), kur portretēti vīrieši, kas izmantojuši bērna kopšanas atvaļinājumu vismaz sešus mēnešus. Fotogrāfa mērķis bija izpētīt, kas tieši mudināja šos tēvus palikt mājās ar bērniem ilgāk nekā to dara vairums tēvu visā pasaulē, kāda bijusi šī pieredze un ko tā ir devusi. Jāatzīmē, ka 1974. gadā Zviedrija kā pirmā valsts pasaulē aizstāja maternitātes atvaļinājumu ar vecāku atvaļinājumu. Tagad, pēc 45 gadiem, tēvi izmanto vidēji 29% no vecāku atvaļinājuma dienām. Tiek lēsts, ka, līdzšinējai tendencei saglabājoties, vienlīdzība vecāku atvaļinājuma izmantošanā Zviedrijā varētu tikt sasniegta 2030. gadu vidū.
Latviešu fotogrāfi Anda Krauze un Māris Lazdāns papildināja izstādi ar 25 Latvijas tēvu portretiem – Zviedrijas vēstniecības rīkotā konkursa “Tētis Latvijā” uzvarētājiem. Katrai fotogrāfijai pievienots arī neliels apraksts, kas atklāj vīrieša skatījumu uz tēva lomu ģimenē un stāsta par viņa centieniem veidot īpašu saikni ar bērniem.
Sākot no 2. septembra, Latgales Centrālās bibliotēkas Ģimenes digitālo aktivitāšu centrā (Rīgas ielā 22a, 1. stāvā, ieeja no Ģimnāzijas ielas) ir pieejama interaktīva izstāde “Sveicam Pepiju!”. Tā veidota par godu zviedru rakstnieces Astridas Lindgrēnes radītā literārā tēla Pepijas Garzeķes 75 gadu jubilejai. Izstāde tiek piedāvāta ar Zviedrijas Karalistes vēstniecības Latvijā un Zviedru institūta atbalstu.
Grāmata par Pepiju Garzeķi pirmo reizi iznāca tieši pirms 1945. gada Ziemassvētkiem. Bija pagājuši tikai daži mēneši kopš Otrā pasaules kara beigām. Rakstniece Astrida Lindgrēne iepazīstināja pasauli ar bezbailīgu, laimīgu un ārkārtīgi stipru meiteni burkānkrāsas matiem, kura virtuvē turēja zirgu, uz pleca – pērtiķi un kurai bija liela soma, pilna ar zelta monētām. Pepija iemiesoja brīvību un neatkarību, pieaugušie viņai nebija vajadzīgi. Lappusi pēc lappuses drosmīgā meitene īstenoja bērnu neprātīgākos sapņus par iespēju pašiem būt lēmējiem un noteicējiem. Šobrīd, pēc 75 gadiem, Pepijas tēls joprojām ir aktuāls un mīlēts. Grāmatas par viņas piedzīvojumiem ir tulkotas 76 valodās, un visā pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 60 miljonu grāmatu.
Svinot Pepijas Garzeķes jubileju, Latgales Centrālā bibliotēka īsteno projektu “Sveicam Pepiju!”, ko atbalsta Zviedrijas Karalistes vēstniecība Latvijā un Zviedru institūts. Viena no galvenajām projekta aktivitātēm ir interaktīva izstāde, kas ļauj iepazīt Pepijas ceļu pie lasītājiem un uzzināt, kā aizsākās šobrīd pasaulslavenās zviedru rakstnieces Astridas Lindgrēnes literārās gaitas. Mazajiem izstādes apmeklētājiem ir pieejams omulīgs Pepijas rotaļu stūrītis, kur var spēlēt spēles, lasīt grāmatas vai vienkārši atpūsties uz košajiem spilveniem.
Līdz 29. augustam Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma Žannas Vērdiņas glezniecības personālizstāde “Nākotnes transformācija”.
Jaunā māksliniece Žanna Vērdiņa glezno abstraktā ekspresionisma manierē, pamatā jauktā tehnikā. Daiļradē nav radusi pie “sistēmas” un nevēlas dzirdēt par robežām. Viņas izpratnē daiļrade ir brīvība, un katram tā ir sava. Izstādē “Nākotnes transformācija” Žanna reflektē par pārmaiņu jēdzienu:
“Cilvēka attiecībās ar pasauli notiek nemitīga transformācija. Mainās it viss, kas ir mums apkārt, lai nekad vairs nebūtu tā, kā agrāk. Būtiska ir arī cilvēka personības transformācija. Personībai ir nemitīgi jāattīstās un jāmainās, lai labāk pielāgotos jauniem, arvien sarežģītākiem apstākļiem un uzdevumiem, ko liek priekšā dzīve. Pārmaiņas ir labākais, kas ar mums var notikt! Ja esam atvērti pārmaiņām, gatavi pārskatīt attieksmi pret sevi un apkārtējiem, mainās mūsu pasaules redzējums, notiek savu kļūdu atzīšana, un mēs varam kļūt par jaunu, labāku sevis versiju. Ar šo izstādi vēlos pievērst uzmanību pārmaiņu jēdzienam un ar to saistītajiem izaicinājumiem, kā arī aicināt ieskatīties sevī un izvērtēt savu atvērtību jaunajam, citādajam, neierastajam.”
Žanna Vērdiņa dzīvo un strādā Daugavpilī. Pirmie soļi pretim mākslai sperti Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolā “Saules skola”. Tad sekoja studijas Daugavpils Universitātē, kur pēc bakalaura studijām absolvēta arī maģistra studiju programma “Māksla”. Drīz pēc studiju beigām Žanna atgriezās universitātē kā docētāja. Šobrīd pasniedz gleznošanu mākslas maģistrantiem, kā arī vizuālo mākslu, kompozīciju un mākslas teoriju citu programmu studējošajiem. Izstādēs piedalās kopš 2017. gada. Līdz šim piedalījusies astoņās grupas izstādēs Latvijā un Lietuvā, tostarp Daugavpils Marka Rotko mākslas centra rīkotajās Latgales reģiona mākslinieku darbu konkursa izstādēs. 2019. gadā aizvadīta arī pirmā personālizstāde.
Līdz 28. augustam Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centrā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma Rēzeknes mākslinieka Pāvela Ostapceva glezniecības izstāde “Latgales zelta druvas”. Ekspozīcijā iekļautas 12 eļļas gleznas, pārsvarā ainavas.
Mākslinieks, grafiķis un gleznotājs Pāvels Ostapcevs ir dzimis Rēzeknē, kur aizvadījis arī skolas gadus. 1975.-1978. g. Pāvels studē K. Savicka Penzas Mākslas skolā (Krievija), pēc tam atkal atgriežas dzimtajā Rēzeknē. No 1984. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. P. Ostapcevs regulāri piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs (Krievijā, Polijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Lielbritānijā, Gruzijā). Mākslinieka darbi iekļauti albuma-kataloga “International Contemporary Artists” 5. sējumā (2013. g.) un 10. sējumā (2015. g.), kas izdoti Ņujorkā, ASV, kā arī angļu mākslas žurnāla “Hidden Treasure Art Magazine” izdotajā gada grāmatā (2014. g.).
Pāvels Ostapcevs uzsver, ka “mākslinieks vienmēr ir pirmatklājējs, jo neviens ne pirms, ne arī pēc viņa nespēs aplūkot notiekošo tādā veidā vai redzējumā, kā to ir darījis viņš. Krāsas ir veids, kā iepazīt un izzināt sevi, pļavu, debesis, jūs un tos, kas atnāks pēcāk.”
Līdz 30. jūlijam Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma Daugavpils fotostudijas “Ezerzeme-F” izstāde “Par zaļu pat vēl zaļāks…”.
Zaļās krāsas primārā nozīme visā pasaulē ir līdzīga – tā apzīmē dabu un ekoloģiju. Tāpat dažādās kultūrās zaļā krāsa simbolizē mieru, drošību, iedvesmu, svaigumu un dzīvību. Izstādē “Par zaļu pat vēl zaļāks…” skatītājiem tiek piedāvāts fotostudijas “Ezerzeme-F” biedru redzējums par zaļās krāsas dažādajām nokrāsām.
Kā atzīmē studijas vadītājs Linards Onzuls, izstādes laiks nav izvēlēts nejauši, jo ekspozīcija sasaucas ar gadalaikam raksturīgajām norisēm dabā.
“Ir vasara, apkārt viss ir zaļš, bet, ja ieskatās uzmanīgāk, var novērtēt to zaļās krāsas daudzveidību, kuru sniedz Latvijas daba un ziemeļu platuma grādu īpašā vasaras gaisma, it sevišķi rītos un garajos novakaros,” piebilst Linards.
Izstādē apskatāmi 30 darbi, kuru autori ir 11 fotostudijas dalībnieki – Linards Onzuls, Svetlana Pokule, Ivars Skudra, Jūlija Kožemjakina, Ivars Soikāns, Jurijs Buklovskis, Anatolijs Kivrins, Inese Minova, Jeļena Ivancova, Mārtiņš Onzuls un Mihails Romanovskis.
Tautas fotostudija “Ezerzeme” ir dibināta 1980. gadā, 2010. gadā pārreģistrēta par Tautas fotostudiju “Ezerzeme-F”. Šobrīd tajā ir 17 biedru. Apvienība regulāri rīko izstādes dažādās mākslas un kultūras telpās Daugavpilī, reģionā, citur Latvijā un arī ārpus valsts robežām. Pēdējos gados par nozīmīgiem pieturas punktiem studijas biedru radošo meklējumu un pašpilnveides ceļā ir kļuvuši arī fotoplenēri un radošās darbnīcas.
