Līdz 31. maijam Latgales Centrālās bibliotēkas Periodikas sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) ir pieejama Daugavpils pilsētas Bērnu un jauniešu centra “Jaunība” mezglošanas pulciņa izstāde “Dabas un dvēseles saikne”, kura veidota par godu pulciņa pastāvēšanas 30. jubilejai. Izstādē skatāma mezglošanas tehnikā veidota avangardiska tērpu kolekcija un ainavu gleznas.
Izstāde “Dabas un dvēseles saikne” simbolizē cilvēka vienotību ar dabu, savstarpēju harmoniju. Izstādes lepnums ir avangardiska tērpu kolekcija, kura veidota no dabīgiem materiāliem un kurā latviešu tautisko ornamentu formā iestrādātas visas dabas stihijas – uguns, zeme, gaiss un ūdens. Tērpu kolekciju darinājušas pulciņa audzēknes Sandra Vagele, Zoja Demjankova, Viktorija Kirilova, Anna Ivanova, Aļona Orlova un Marija Kozireva. Ekspozīciju papildina mezglošanas tehnikā veidotas gleznainas ainavas no sērijas “Pasaule uz delnas”, kuras autore ir Zoja Demjankova. Gleznas un tērpu kolekcija ir kā saikne starp dabas skaistumu un dvēseles siltumu, ko savos darbos ievijušas pulciņa audzēknes.
Līdz 31. maijam Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) ir skatāma mākslinieces Ingūnas Levšas personālizstāde “Miniatūras”. Izstādē iekļautie darbi ir tapuši Daugavpils cietoksnī. Abstraktos mazformāta gleznojumos tverti Latvijai tipisku ainavu motīvi, kas māksliniecei šķiet svarīgi viņas identitātes veidotāji.
Izstādes “Miniatūras” centrā ir mākslinieces centieni fiksēt dažādus apziņas stāvokļus laika posmā no pērnā gada decembra līdz aprīlim – tās ir sajūtas, kas balansē uz skumju, melanholijas un pat depresijas robežas. Darbos ir motīvi un tēli, kas vairākkārt atkārtojas, piemēram, mākoņi, lietus un abstrakta ainava, kas atkarībā no noskaņas ieņem vai nu padrūmu tumšo mēnešu krāsu gammu, vai tieši pretēji pirmo pavasara staru gaistošo un nenoteikto vieglumu. Darbi veido nelielus, savā starpā nesaistītus stāstījumus, taču tēli, kas atkārtojas, liek domāt par pretējo – ka viss šis subjektīvisms ir savā starpā saistīts un ir savērpusies mākslinieces mitoloģija, kas patiesībā ir stāsts par skumjām, dzīves bezjēdzību un iekšējo mēģinājumu to pārvarēt.
Līdz šim Ingūna Levša pamatā strādājusi žakarda tehnikā, aužot lielformāta digitālos gobelēnus, taču izstādē “Miniatūras” pievērsusies eksperimentiem sev jaunā mazformāta glezniecības tehnikā, izmantojot un miksējot kopā krāsainu tušu, akvareļus, akrilu, papildinot to ar flomāsteriem un akvareļzīmuļiem. Māksliniece piedāvā jaunu skatījumu uz glezniecības iespējām, jaucot dažādas krāsas un to sniegtās priekšrocības, kas ļauj parādīt dziļi personīgus pārdzīvojumus ar akrila pastozumu un vispārinātus tēlus un metaforas ar gaistoši vieglo akvareli.
Līdz 30. aprīlim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras sektorā skatāma Dusetu mākslas galerijas (Lietuva) izstāde “Zirgi fotogrāfijā”. Tajā iekļauti starptautiska fotogrāfijas konkursa dalībnieku darbi no 12 pasaules valstīm.
Zirgiem ir bijusi būtiska loma cilvēces attīstībā kopš aizvēstures līdz pat 20. gadsimta sākumam, kad ikdienā aizvien vairāk sāka ienākt automobilis. Kā vilcējspēks un pārvietošanās līdzeklis zirgs gadu tūkstošiem ir bijis neizstājams cilvēka palīgs un līdzgaitnieks medībās, lauksaimniecībā, karadarbībā un citās jomās. Arī šobrīd zirgiem ir sava, lai arī daudz šaurāka, loma cilvēka dzīvē, piemēram, profesionālajā sportā, vaļaspriekos, alternatīvajā medicīnā un terapijā. Tādēļ, gluži likumsakarīgi, zirga tēls allaž ir bijis klātesošs arī cilvēka garīgajā dzīvē un tās dažādajās izpausmēs no mitoloģijas un folkloras līdz tēlotājmākslai, literatūrai un kino. Zirgs ir ticis apdziedāts, godināts un pat pielūgts un arī mūsdienās turpina iedvesmot māksliniekus un citu radošo profesiju pārstāvjus.
Izstādi “Zirgi fotogrāfijā” daugavpiliešiem piedāvā mūsu pārrobežas kaimiņi – Zarasu rajona Dusetu mākslas galerija. Kā atzīst galerijas vadītājs Alvids Stausks, šī izstāde ir veiksmīgas starptautiskas sadarbības rezultāts. Atsaucoties galerijas aicinājumam, savus darbus pērn izsludinātajai zirga tēlam veltītajai konkursa izstādei iesniedza 95 fotogrāfi no 12 pasaules valstīm (Latvijas, Lietuvas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas, Turcijas, Serbijas, Horvātijas, Bosnijas un Hercegovinas, Vācijas, Īrijas un Rumānijas), iesūtot ap astoņiem simtiem fotogrāfiju. Izstādes žūrija atlasīja 101 mākslinieciski augstvērtīgāko oriģināldarbu iekļaušanai ekspozīcijā un publicēšanai izstādes katalogā. Jāpiebilst, ka izlasē iekļuva arī divi Daugavpils fotogrāfi – fotokluba “Ezerzeme-F” vadītājs Linards Onzuls un animālijas žanrā strādājošā fotogrāfe Rita Kočmarjova, kuras dzīvnieku fotogrāfijas jau ir bijušas skatāmas vairākās personālizstādēs, tostarp Latgales Centrālajā bibliotēkā 2015. gada nogalē.
Līdz 30. aprīlim Latgales Centrālās bibliotēkas Periodikas sektorā apskatāma Daugavpils 9. vidusskolas skolēnu zīmējumu izstāde “Atveram durvis uz…”, kas tapusi skolotājas Annas Mekšas vadībā. Bērnu un jauniešu radošie darbi piedāvā ielūkoties skolas mācību procesā.
Daugavpils 9. vidusskolas skolēnu darbi Latgales Centrālajā bibliotēkā tiek eksponēti jau otro reizi. Iepriekšējā izstāde 2017. gadā atklāja audzēkņu gūtos iespaidus dažādos ceļojumos – kopā ar draugiem, ģimeni un klases ekskursijās. Savukārt jaunajā izstādē “Atveram durvis uz...” var aplūkot, kā skolā tiek apgūtas dzīvei nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas. 1.-12. klašu skolēnu radošie darbi tapuši dažādās tehnikās – pasteļkrītiņi, krāsainie zīmuļi, flomāsteri, pildspalva, akvarelis. Izstādes koordinatore un vizuālās mākslas skolotāja Anna Mekša uzskata, ka šāds radošs projekts ir lielisks veids, kā attīstīt starppriekšmetu saiknes, aktualizējot vizuālās mākslas, valodu stundu, sporta, ķīmijas, mūzikas u.c. mācību priekšmetu mijiedarbību.
Līdz 31. martam Latgales Centrālās bibliotēkas Periodikas sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) apskatāma fotogrāfa Mihaila Lavrenova darbu izstāde “Interpretācija”. Ekspozīcijā iekļautas žanra fotogrāfijas, kurās autors atklāj savu pilsētvides kontrastu redzējumu.
Māksla ir daugavpilieša Mihaila Lavrenova sirdslieta jau kopš bērnības. Līdztekus mācībām skolā viņš savulaik apmeklējis Bērnu mākslas skolu. Pabeidzis Daugavpils Mākslas koledžas “Saules skola” kokapstrādes nodaļu, kur mācījies pie tādiem sabiedrībai labi pazīstamiem māksliniekiem un daiļamata meistariem kā Leonīds Baulins, Vladimirs Ivanovs, Edgars Miķelsons, Romualds Gibovskis. Rosinošā mākslinieciskā vide modināja Mihailā interesi arī par fotografēšanu. Pirmo skolotāju – Vladimira Fjodorova un Staņislava Grahoļska – sniegtā iedvesma stiprinājusi Mihailā pārliecību, ka savu turpmāko ceļu mākslā viņš vēlas saistīt tieši ar fotogrāfiju. Pērn Daugavpils novada kultūras centrā “Vārpa” tika atklāta Mihaila Lavrenova pirmā personālizstāde. Jaunajā izstādē “Interpretācija” būs skatāmas 29 neliela formāta fotogrāfijas, kurās iemūžināta pilsētas ainavu dažādība un pretmeti.
Līdz 31. martam Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma Profesionālās izglītības kompetenču centra (PIKC) Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas (DDMV) “Saules skola” Bērnu mākslas skolas audzēkņu plenēra darbu izstāde “Neatpaliec!”.
Katra jaunā mācību gada sākumu PIKC DDMV “Saules skola” Bērnu mākslas skolā iezīmē plenērs – skolas audzēkņi pedagogu pavadībā dodas ārā un zīmē Daugavpili. Šī mācību gada rudens plenēru tematiski ievirzīja pamatjautājums: “Ko gan interesantu varētu pasākt?” Bērni un pedagogi uzmanīgi vēroja, ko savās dienas gaitās dara pilsētnieki, un pētīja, kas tad īsti veido Daugavpils ikdienu.
Veidojot plenēra izstādes ekspozīciju, priekšroka tika dota tonālām niansēm bagātiem grafiskiem darbiem, kas sasaucas ar bibliotēkā tik daudzveidīgi pārstāvēto grāmatu grafiku. Skatītāju vērtējumam tiek piedāvāti arī gleznieciski tēmas risinājumi. Kontrastu un dinamiku izstādei piešķir telpiskas figūriņas – optimistiskie tēli aicina neatpalikt, pievienojot pilsētas kopējai emociju gammai savas ikdienas nianses. Košā, dzīvespriecīgā ekspozīcija vēlreiz apliecina, ka Daugavpils ir dažādība. Ka pilsēta mirdz, lido, izklaidējas, pārdod, gaida, drūzmējas, dzied, dejo, būvē, steidzas, ķer, sarunājas, ēd, brauc, pērk, vingro, pastaigājas, pēta, ceļ, guļ, sporto, sapņo un staro.
Plenēra gaitā un izstādes sagatavošanā audzēkņiem palīdzēja skolotāji: Jeļena Silivanova, Ludmila Lāce, Kristīne Jansone, Tatjana Fjodorova, Nellija Dzalba, Una Gura, Vera Semjonova, Lelde Kundziņa, Edgars Davidčuks, Ingūna Liepa, Ieva Reitāle.
Līdz 28. februārim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) apskatāma Daugavpils fotostudijas “Ezerzeme-F” izstāde “Zilā nokrāsas”.
Tautas fotostudija “Ezerzeme-F” ir viena no Daugavpils aktīvākajām radošajām apvienībām. Dažādās kultūras un mākslas telpās (tādās kā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, Māla mākslas centrs, Poļu kultūras centrs, Daugavpils teātris, viesnīca “Park Hotel Latgola”, Latgales Centrālā bibliotēka u.c.) ar apskaužamu regularitāti un panākumiem tiek rīkotas studijas dalībnieku darbu izstādes. Atsevišķi izstāžu projekti ceļo arī uz citām Latvijas un tuvāko kaimiņzemju pilsētām (Liepāju, Jūrmalu, Rīgu, Preiļiem, Bausku, Visaginu, Pleskavu).
Studijas “Ezerzeme-F” jaunākā izstāde skatāma Latgales Centrālajā bibliotēkā ar nosaukumu “Zilā nokrāsas”. Skatītājiem tiek piedāvāts autoru redzējums par visdažādākajām zilā nokrāsām, kuras ir sastopamas gan ainavās, gan pilsētvidē. Iespējams, attīstot šo tēmu nākotnē, tiks veidotas vēl divas izstādes – zaļā un sarkanā. Zilā krāsa no trim pamatkrāsām tika izvēlēta kā pirmā, jo šķita visatbilstošākā pašreizējam gadalaikam. Izstādē būs apskatāmi 32 darbi, kuru autori ir 12 fotostudijas dalībnieki – Linards Onzuls, Svetlana Pokule, Ivars Skudra, Viktors Savčenko, Jūlija Kožemjakina, Jurijs Buklovskis, Jurijs Berdņikovs, Pjotrs Murāns, Inese Minova, Jeļena Ivancova, Mārtiņš Onzuls un pērn aizsaulē aizgājušais Genādijs Lins.
Līdz 31. janvārim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatama mākslinieces Maijas Bērziņas glezniecības personālizstāde “Sudrabainā gaisma”.
2019. gada maijā gleznotāja Maija Bērziņa svinēs apaļu dzīves jubileju. Jubilejas gadu māksliniece iesāk ar personālizstādi Daugavpilī, Latgales Centrālajā bibliotēkā, piedāvājot dažādos daiļrades periodos gleznotus darbus. Liela daļa no tiem ir tapuši, iedvesmojoties no klātbūtnes dabā, vērojot gaismēnu rotaļas, klausoties jūras un vēja šalkās. Kā atzīst pati māksliniece, agrāk viņa daudz skicējusi dabā, taču pēc tam uzmetumos fiksētie motīvi mēdza iegult mapēs un interese par tiem ar laiku neizbēgami gaisa, jo atgūt skices tapšanas laikā izjusto emocionālo pārdzīvojumu, radošo spēku pieplūdumu un dedzību darbnīcas apstākļos bijis grūti. Tādēļ tagad Maija lielākoties dabā darbu iesāk un dabā arī pabeidz, strādājot alla prima tehnikā, ātriem un drošiem triepieniem, negaidot krāsas nožūšanu, lai maksimāli saglabātu aizejošā mirkļa noskaņu, kas māksliniecei ir vissvarīgākā.
Latvijas Mākslinieku savienības un Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijas biedre Maija Bērziņa ir dzimusi 1949. gadā Rīgā Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Alberta Bērziņa ģimenē. Mācījusies Rozentāla mākslas vidusskolā un Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļā. Pirmās personālizstādes aizvadījusi 1982. gadā (Daugavpilī, Rīgā, Salaspilī). Tām sekojošas personālizstādes Siguldā, Staburaga pagastā, Viesītē, Paņevežā, kā arī vairākkārtēja atgriešanās Daugavpilī un Rīgā. Māksliniece piedalījusies arī virknē grupu izstāžu Daugavpilī, Rīgā, Jūrmalā, Rēzeknē, Salaspilī, Paņevežā, Ribnicā-Damgartenē, Parīzē un Toronto.
