Līdz 26. februārim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Daugavpilī, Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma Eduarda Ļitvinovska ceļojošā fotoizstāde “Daugavpils baltkrievu skatiens” (baltkr. val. - Беларускі позірк Даўгаўпілса), kuras norisi atbalsta Daugavpils Baltkrievu kultūras centrs.
Eduards Ļitvinovskis ir jauns un perspektīvs fotomākslinieks. Aizraušanās ar fotografēšanu aizsākusies pirms trim gadiem. Būdams aktīvs un mērķtiecīgs cilvēks, Eduards jau pabeidzis dažādus profesionālos fotografēšanas kursus un šobrīd izmēģina savas prasmes dažādās tehnikās un virzienos. “Daugavpils baltkrievu skatiens” ir viņa pirmā fotogrāfiju personālizstāde. Sākotnēji tā bija skatāma XI Starptautiskā tautas kultūras festivāla “Baltkrievu gadatirgus Daugavpilī” ietvaros 2021. gada septembrī, pēc tam viesojusies vairākās Baltkrievijas pilsētās.
Izstādes autors ir dzimis Daugavpilī 1987. gadā, no tēva puses viņa saknes meklējamas Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā. Daudzus gadus cieši sadarbojas ar Daugavpils Baltkrievu kultūras centru (BKC), kā brīvprātīgais palīdzot pasākumu un festivālu norisē.
Eduards ar iedvesmu iesaistījās BKC projektā “Daugavpils baltkrievu skatiens”, kura ideja bija apvienot vietējos baltkrievus vienotā fotosesijā – iemūžināt viņus tautastērpos skaistajā Latgales dabā dažādos gadalaikos. Projekta vēstījums: mēs, baltkrievi, esam dažādi, esam citādi, un esam daļa no šīs pilsētas un valsts.
Veidojot projekta fotogrāfijas, Eduardam izdevās viss iecerētais – noķert neatkārtojamo skatiena maģiju, ikvienam atrast pilnīgi atšķirīgu vietu fotografēšanai, parādīt baltkrievu tautastērpu bagātību un daudzveidību, atainot Daugavpils un tās apkārtnes ainavas.
Līdz 26. februārim Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centrā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā, Daugavpilī) skatāma Zojas Demjankovas un Daugavpils pilsētas bērnu un jauniešu centra “Jaunība” mezglošanas pulciņa izstāde “Es redzu ar savu sirdi”.
Zoja Demjankova dzimusi un uzaugusi Daugavpilī, bet jau kādu laiku dzīvo Noridžā, Lielbritānijā. Pēc vidusskolas absolvēšanas turpināja mācības Daugavpils Tirdzniecības profesionālajā vidusskolā, kur apguva pavāra un konditora profesiju. Paralēli kulinārijai Zoja nodarbojas ar sportu, ceļo un aizraujas ar mezglošanu, floristiku, kanzaši un origami mākslu. Mīlestība pret mezglošanu aizsākās jau sākumskolā, kad tika ieraudzīti pirmie darbi šajā tehnikā. Šo gadu laikā ir ņemta dalība vairākos pilsētas, reģiona un valsts mēroga lietišķās un vizuālās mākslas konkursos un saņemtas daudzas atzinības.
Liela nozīme Zojas radošās darbības attīstībā ir skolotājai Annai Skrobovai. “Skolotājas vadībā es sāku savu ceļojumu mezglošanas pasaulē, viņa ne tikai mūs mācīja, bet arī atklāja mūsu dvēselēs mīlestību pret lietišķo mākslu, vēlmi veidot un radīt skaistumu,” Zoja uzsver. “Kad atsevišķi fragmenti tiek apvienoti vienā bildē, atlasot diegu krāsas jaunam darbam, rodas aizraujoša sajūta. Katrā jaunā gleznā es izjūtu, ka pasaule ir lielāka, labāka un daudzveidīgāka, nekā likās vienu mirkli iepriekš.”
Izstādē “Es redzu ar savu sirdi” iekļauti pilsētas skati, cilvēki un ainavas. Apmeklētājiem būs iespēja apskatīt gleznas no Zojas Demjankovas personīgās kolekcijas un gleznas, kuras darinājušas BJC “Jaunība” pulciņa “Mezglošana” audzēknes: Anna Stankova, Valērija Bučene, Sandra Vagele, Elīna Jahimoviča un Anastasija Kurča.
Līdz 29. janvārim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma PIKC Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas “Saules skola” Bērnu mākslas skolas audzēkņu Noslēguma darbu izstāde.
Mākslas skolu beidzot, gluži kā pēdējais eksāmens, katram audzēknim ir Noslēguma darba izstrāde un aizstāvēšana. Šis vairs nav skolotāja dots uzdevums – darba autors pats izvēlas sev aktuālu tēmu, zīmē skices, eksperimentē, meklējot izpildes tehniku, pārdomā noformējumu un izstādīšanas veidu un prezentē savu darbu. Šī brīvība izvēlē un izteiksmes veidā nodrošina, ka katru gadu Bērnu mākslas skolas Noslēguma darbu izstāde ir daudzveidīga gan tehniku, gan satura ziņā. Bibliotēkā apskatāmajā izstādē iekļauti 2020. un 2021. gada darbi.
No 7. decembra līdz 28. janvārim Latgales Centrālās bibliotēkas filiālē Jaunbūves bibliotēkā (18. novembra ielā 161, 2. stāvā) skatāma mākslinieka Borisa Borisova gleznu izstāde “Dabas ainavu melodija”.
Advente bibliotēkā ienes īpašu skaistumu un siltumu. Šajā klusajā laikā vēlamies radīt svētku sajūtu mūsu apmeklētājiem un iepazīstināt viņus ar mākslinieka Borisa Borisova gleznām. Mākslinieks zīmē jau no agras bērnības, gleznošanu apguva pašmācības ceļā. 2017. gadā viņa darbi tika novērtēti Krievijas Mākslinieku profesionālajā savienībā un Boriss Borisovs tika atzīts par profesionālu mākslinieku. Savos darbos gleznotājs ataino dabas ainavas, dzīvniekus un ziedus, pārsvarā izmantojot temperu vai strādājot ar eļļas krāsām. Kopš 2016. gada tika organizētas 20 mākslas izstādes vairākās bibliotēkās un izstāžu zālēs. Šobrīd mākslinieks var lepoties ar 250 darbiem, no kuriem lielākā daļa atrodas privātās kolekcijās.
Līdz 30. decembrim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) pieejama Dzintras Žvagiņas fotoizstāde “AIZLOGA”. Izstādē ir iemūžināti logu stāsti pērnā gada ārkārtējās situācijas laikā, kurā mēs visi jutāmies ieslēgti un iesprostoti savā brīvībā.
Izstādes autores Dzintras Žvagiņas dzimtā pilsēta ir Jelgava, tur arī pabeigta vidusskola un absolvēta Latvijas Lauksaimniecības universitāte, iegūstot meža inženiera grādu. Līdz 2005. gadam Dzintra strādā savā profesijā, bet vēlāk nolemj veltīt sevi ģimenei. Kopš tā brīža viņas dzīvē ienāk fotogrāfija, kas ļauj iemūžināt interesantus un uzrunājošus mirkļus. Ir iegūtas godalgas vietējos un starptautiskos fotogrāfiju konkursos, tostarp arī šogad pieci darbi ierindojās starp labākajiem “CEEC–China Expo”, kas notika Ningbo pilsētā Ķīnā.
Neparastā, daiļrunīgā fotogrāfiju sērija par Covid-19 laiku tapusi Jelgavā, 2020. gadā, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija, slēgtas robežas, cilvēki sāka distancēties un pašizolējās savās mājās, dzīvokļos. Logi bija kā saskarsmes vieta, cilvēki caur to vēroja ārā notiekošo, bet fotogrāfe fiksēja, kas notiek aiz viņiem. Logi bija tas, kas vieno un tai pašā laikā šķir. Kopumā Dzintra iemūžināja 85 logu stāstus, 208 cilvēkus, 19 kaķus, 12 suņus, trusi, balodi un zirgus. Izstādē aplūkojami 35 stāsti.
Fotogrāfiju sērija ir iekļauta arī projektā “Europe at Home” (latv. – Eiropa mājās), kura mērķis ir satuvināt dažādas Eiropas pilsētas laikā, kad norit cīņa ar Covid-19 pandēmiju, un piedāvāt māksliniecisku skatījumu šim unikālajam vēstures periodam – “dzīvošanai mājās”. Projekta darbi, tostarp Dzintras fotogrāfijas, bija eksponēti Portugālē, jo projekta autors ir Portugāles pilsēta Faro, kura līdzīgi kā Daugavpils Latvijā savā valstī kandidē uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2027. gadā.
“Neskatoties uz izolēšanos, neērtību, bailēm, – dzīve aiz logiem turpinās. Cilvēki svin svētkus, gaida bērniņa parādīšanos, rada jaunus darbus. Tā fotogrāfijās ir redzama modes māksliniece, kas šajā laikā tērpu šūšanu ir nomainījusi pret aizsardzības masku šūšanu – fotogrāfijā viņa ar vīru ir sejas maskās. Trīs paaudžu ģimene, kas dzīvo vienā mājā, uzņemta Lieldienu rītā, kur jaunākie rūpējas par senioriem, lai viņi labi justos šai laikā. Otrajās Lieldienās ir uzņemts pāris, kam izveidots trušu ciematiņš un viņi maskās gatavojušies sagaidīt apmeklētājus – bet šajā gadā tas nenotika. Vējainā dienā tika nofotografēta meita ar tēvu, kur tēvs spēlēja meitai saksofonu, un tas bija tik aizkustinoši,” par izstādes tapšanu stāsta Dzintra Žvagiņa.
Līdz 30. decembrim Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centrā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma Viktorijas Lavrenko gleznu izstāde “Gaisma un ēna”.
Viktorija Lavrenko dzimusi Baltkrievijā, šobrīd vairākus gadus par savu dzīvesvietu sauc Latviju un Daugavpili. Māksla Viktorijas dzīvi caurvij jau 28 gadus – interese par to radusies agrā bērnībā, vēlāk tika pabeigta Gomeļas (Baltkrievija) mākslas skola. Piedalījusies vairākos plenēros, aizvadījusi astoņas personālizstādes kā Daugavpilī, tā arī citviet Latvijā. Viktorijas radošumam nav robežu, arī šobrīd viņa eksperimentē ar dažādām mākslas tehnikām un žanriem: glezniecību, gravēšanu, aerogrāfiju, botānisko bareljefu u. c.
Māksliniece par izstādi: “Gaismai un ēnai piemīt vispārēja neviennozīmība... laikam tā ir galvenā ideja un doma, kas projicēta visos darbos. Tā vēsta par kontrastiem un to nenoteiktību. Starp ēnu un gaismu ir visdažādāko krāsu gamma, daudz toņu, sajūtu un emociju. Tautas tradīcijās “gaisma” tiek uztverta kā tikums, bet “tumsa” – kā negatīvisma avots. Galu galā, nav absolūta ļaunuma un labuma. No fizikas viedokļa “gaisma” apzīmē jebkura viļņu garuma elektromagnētisko starojumu, bet patiesībā šī jēdziena nozīme ir dziļāka un, visticamāk, pieder okultajai filozofijai, jo skar visuma jautājumus.”
No 5. oktobra līdz 30. novembrim Latgales Centrālās bibliotēkas filiālē Jaunbūves bibliotēkā (18. novembra ielā 161, 2. stāvā) skatāma amatiermākslinieka, koktēlnieka Oļega Sļepkova koka sakņu skulptūru izstāde “Daba un fantāzija”.
Koka sakņu skulptūru māksla ir pazīstama jau izsenis, kad no saknēm, zariem un koka neparastiem izaugumiem tiek darinātas visdažādākās lietas. Daba piedāvā līnijas, formas un nosaka lietu vai mākslas darbu veidu, savukārt mākslinieka uzdevums ir ieraudzīt un attīstīt dabas piedāvātās idejas. Koka gabaliņā ne vienmēr var saskatīt kaut ko konkrētu, tapēc būtiski ir noteikt darba formu, turpinot dabas plastiku, dinamiku, kustību un ritmu. Katram koktēlniekam ir savi tehniskie paņēmieni, un vīzijas īstenošanai tiek izmantoti naži, urbji, kalti, zāģi, griezēji. Ar līmes palīdzību tiek veidotas sakņu kompozīcijas ar akmeņiem, piepēm, gliemežvākiem un citiem dabas materiāliem.
Latvijas amatiermākslinieks Oļegs Sļepkovs (1938.–2013.), pēc profesijas inženieris–konstruktors, gandrīz 50 gadus veltījis koka sakņu skulptūru mākslai, apvienojot to ar kokgriezumiem. Laika periodā no 1994. līdz 1996. gadam viņš bijis izcila skulptora, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Igora Vasiļjeva asistents kopīgi organizētā mākslas studijā talantīgiem pusaudžiem.
Pirmā Oļega Sļepkova koka sakņu skulptūru izstāde notika 1968. gadā. Mākslinieka darbi bijuši skatāmi daudzās koktēlniecības izstādēs Rīgā, vairāki eksponāti atrodas privātkolekcijās. 2020. gadā viņa darbu izstāde tika organizēta Naujenes tautas bibliotēkā. Koktēlnieka atraitne Nataļja Kretova savā virtuālajā grāmatā “Oļega Sļepkova meža fantāzijas” atzīmē: “Izvēloties sagataves turpmākajiem mākslas darbiem, kokgriezējam jāpiemīt tādām īpašībām, kā fantāzija, radošā domāšana un telpiskā vīzija. Visas šīs iezīmes bija raksturīgas Oļega Sļepkova personībai.”
Izstādes apmeklētājiem tiek piedāvātas no koka saknēm, zariem un gabaliņiem veidotas 50 skulptūras, kuras izteiksmīgi atspoguļo talantīgā koktēlnieka māksliniecisko redzējumu uz apkārtējo pasauli, dabas harmoniju un iztēles bagātību.
No 9. oktobra līdz 30. novembrim Latgales Centrālās bibliotēkas filiālē Pārdaugavas bibliotēkā (Komunālajā ielā 2) skatāma biedrības “Stāstnīca” fotoizstāde “Viena diena Grīvā”. Izstāde notiek X Mūzikas un mākslas festivāla “Daugavpils ReStArt 2021” ietvaros.
Akcija “Viena diena” ir notikusi jau vairākās Latvijas pilsētās. 1987. gadā notika pirmā akcija “Viena diena Latvijā”, kurā piedalījās simtiem fotogrāfu no visas Latvijas. Tika iemūžinātas visdažādākās vietas un notikumi valstī. Pēc 20 gadiem notika otrā akcija, kuras rezultātā tika izdota 520 lappušu bieza grāmata “Viena diena Latvijā 1987/2007”, kuru var aplūkot arī Daugavpils bibliotēkās.
Projekta autore, fotogrāfe Ilze Onzule stāsta: “Ideja fotografēt Grīvu radās augustā “Fotogrāfijas dienas” ietvaros. Akcijas “Viena diena Grīvā” laikā fotogrāfi no visas Latvijas tika aicināti nepalikt mājās, bet doties uz Daugavpili, lai iemūžinātu Grīvas mikrorajona interesantākās vietas un cilvēkus, tādā veidā pievēršot sabiedrības uzmanību šim klusajam, bet skaistajam Daugavpils stūrītim. Grīva ir viens no vecākajiem Daugavpils mikrorajoniem, turklāt ar bagātu vēsturi. Agrāk Grīva ir bijusi patstāvīga pilsēta, tikai pagājušā gadsimta 50. gados to pievienoja Daugavpils pilsētai. Arī šobrīd Grīvai ir savs ģerbonis, kuru var redzēt uz vairāku māju sienām un pastkastēm.”
Akcijā piedalījās fotogrāfi no dažādām Latvijas vietām – Diāna Jakimčuka (Augšdaugavas nov.), Ilze un Linards Onzuli (Augšdaugavas nov.), Jurgita Gruberte (Jaunjelgava), Sarmīte Bogdanoviča (Ilūkste), Anatols Kauškalis (Krāslava), Silvija Danelsone, Laura Kalniņa, Zaiga Šteina (Rīga), Ģirts Dreimanis (Ventspils), Ērika un Alvils Baltiņi (Viļaka).
