Jūnijā Latgales Centrālās bibliotēkas (LCB) filiāles pilsētas iedzīvotājus un viesus aicina apskatīt fotogrāfiju, gleznu un tēlniecības darbu izstādes.
LCB filiāle Piekrastes bibliotēka (Aveņu ielā 40) piedāvā divas izstādes:
no 1. līdz 30. jūnijam Daugavpils pilsētas svētkiem veltītu bibliotēkas apmeklētāju fotogrāfiju izstādi “Forštates apkaime fotomirkļos”, kurā atainoti Forštates apkaimes dabas skati un vides objekti;
no 1. jūnija līdz 15. jūlijam mākslinieces Jevgeņijas Muštavinskas gleznu izstādi “Bākas gaisma”. Tajā iekļautas dažādās tehnikās gleznotas ainavas un ziedu kompozīcijas, kurās jūtamas gan impresionisma, gan citu mākslas virzienu ietekme. Gaišas krāsas un toņu nianses izstaro enerģiju un rada harmonijas sajūtu.
No 1. jūnija līdz 30. jūlijam LCB filiālē Jaunbūves bibliotēkā (18. novembra ielā 161, 2. stāvā) skatāma mākslinieces un sertificētas jogas pasniedzējas Marinas Gerbrederes gleznu izstāde “Nekad nav par vēlu”. Ekspozīcijā – iekšējās harmonijas un jūtu brāzmu piepildītas gleznas, kā arī mākslinieces sienu gleznojumu fotogrāfijas.
No 1. jūnija līdz 30. jūlijam LCB filiālē Gaismas bibliotēkā (Gaismas ielā 9) pieejama Daugavpils mākslinieka Pjotra Hudobčenoka darbu izstāde “Jubilejas priekšvakarā”, kas veltīta autora 75 gadu jubilejai. Mākslinieks gleznas veidojis unikālā tehnikā, apvienojot tēlniecību un glezniecību.
Līdz 22. jūnijam LCB filiālē Ceriņu bibliotēkā (Lauska ielā 16) joprojām apskatāma biedrības “Stāstnīca” organizētā fotogrāfes, sabiedriskās darbinieces un aktīvas bibliotēkas lietotājas Ilzes Onzules pirmā personālizstāde “Uzdrīkstēties ir skaisti…”. Autore iedvesmu guvusi no latviešu rakstnieces Zentas Mauriņas dzīves spara un viņas pārdomām par dzīvi, mīlestību, attiecībām ar cilvēkiem un dabu.
2. jūnijā plkst. 15.00 Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centrā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) notiks Alfrēdas Bulionko krustdūrienā izšūto gleznu izstādes “Pie Allas” atklāšana. Rūpīgi izšūtajos darbos ir redzamas ainavas, dzīvnieki, cilvēki, ikdienišķas lietas, viss kas bagātina Alfrēdas dvēseli.
Alfrēda Bulionko dzimusi Krāslavā, bet jau vairākus gadus dzīvo Daugavpilī. Mīlestība pret izšūšanu nāca no mammas, bet nopietnāk ar to sāka aizrauties tikai vēlāk – un tā Alfrēdas radošā darbība ilgst jau aptuveni 25 gadus. Izglītību ieguvusi kā šuvēja, kas arī šobrīd ļauj likt lietā un pilnveidot savas profesionālās prasmes. Līdztekus izšūšanai krustdūrienā Alfrēda šuj apģērbu, bērnu rotaļlietas, rotaslietas un atklātnes.
Izstādē “Pie Allas” autore aicina paciemoties, ieraudzīt pasauli mums apkārt un ļauties mirkļa iespaidiem. Kā atzīst pati Alfrēda: “To, ko dvēsele man pieprasa, to arī izšuju. Viss nāk no sirds, vēlos kaut ko uzšūt – šuju, nevēlos – lieku darbu malā un ķeros pie citām lietām, jo šādiem darbiem nav noteikts konkrēts izpildes laiks.” Šī nav pirmā Alfrēdas darbu izstāde, iepriekš darbi ir tikuši izstādīti Krāslavā, vairākās kultūras iestādēs Daugavpilī, kā arī Lietuvā un Baltkrievijā.
3. jūnijā plkst. 15.00 Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) tiks atklāta izstāde “Pieci skatieni, seši soļi”. Ekspozīcijā iekļautas 30 fotogrāfijas, kurās iemūžināti piecu Lietuvas fotogrāfu skatījumi uz brīnišķīgo Zarasu novadu.
Ieskatam piedāvājam autoru stāstījumus par savu aizraušanos ar fotografēšanu un centieniem parādīt Zarasu novada skaistumu.
Ģintauts Antanavičs: “Esmu dzimis un audzis Zarasos. Fotografēšana ir viens no veidiem, kā pavadu savu brīvo laiku. Tas ir veids, kā izpaust sevi, savas attiecības ar apkārtējo pasauli. Visvairāk man patīk fotografēt dabu, kurā es rodu mieru un harmoniju. Es dzīvoju pārsteidzoši skaistā valstī, tāpēc savu mīlestību pret dzimteni cenšos paust ar fotogrāfijas palīdzību. Cik labi man padodas – tas jāvērtē skatītājam.”
Rimants Bikulčs: “Sāku fotografēt, kad man bija apmēram 10–11 gadi. Pēc skolas beigšanas nopietni apsvēru iespēju pievērsties fotografēšanai. Tas neizdevās. Joprojām izjūtu nožēlu par to, lai gan fotogrāfijai kā hobijam manā dzīvē ir ļoti svarīga vieta. Viena no manām specialitātēm ir dabas fotografēšana, kas sniedz divkāršu labumu: atrašanās svaigā gaisā ļauj restartēt smadzenes, un vienlaikus es izmantoju attēlus, lai parādītu mūsu reģiona skaistumu.”
Vasīlijs Kukonenko: “Vecāki man 15. dzimšanas dienā uzdāvināja kameru. Kopš tā laika esmu mēģinājis “apturēt laiku” ar kameras slēdža palīdzību. Tas ir jauki, kad klusie dzīves mirkļi, iesaldēti laikā, raisa tik daudz spilgtu un vētrainu atmiņu. Lai atraisītu domas no ikdienas, es fotografēju ainavas. Mūsu valstī ir tik daudz skaistu vietu, atliek tikai spēt tās mākslinieciski parādīt...”.
Aļģimants Navicks: “Esmu dzimis un dzīvoju Zarasos. Visu mūžu mani ir pavadījušas daudzas fotogrāfijas, jo mans tēvs bija fotogrāfs Zarasos. Acīmredzot ģenētiskajam faktoram bija nozīme. Fotogrāfiju iemīlēju arī tāpēc, ka tā ir vienīgais veids, kā atgriezties pagātnē, kuru laiks nežēlīgi cenšas izdzēst. Skatoties uz ainavu no augšas, var redzēt un parādīt citiem to, ko parasti neredzētu, stāvot uz zemes. Tas ir tā vērts!”
Staņislavs Sinkevičs: “Fotogrāfija, kas jau ir kļuvusi par daļu no mana dzīvesveida, ir mani pavadījusi visu laiku. Būdams profesionāls naturālists, lielāku uzmanību pievēršu maģiskajai Dabas pasaulei, kas mani nemitīgi pārsteidz ar saviem perfektajiem evolūcijas veidojumiem, to daudzveidību, burvīgo krāsu un formu harmoniju, sarežģīto kombināciju un pārmaiņu fantāziju. Es ticu, ka šīs burvības pievilcība mūsu valsts dzīvās dabas priekšā manī saglabāsies arī turpmāk.”
10. maijā plkst. 14.00 Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) tiks atklāta informatīva izstāde “Francijas un Latvijas diplomātisko attiecību simtgade”. Fotogrāfijas no Francijas un Latvijas arhīviem, kā arī privātkolekcijām ieskicē šīs simtgades nozīmīgākos notikumus, apliecinot abas valstis vienojošās spēcīgās saites.
1921. gada 26. janvārī plkst. 17.00 Sabiedroto konferencē Parīzē Latvijas valsts tika atzīta de jure. Šo atzīšanu aktīvi atbalstīja Francijas Republikas prezidents Aleksandrs Milerāns (Alexandre Millerand) un Ārlietu ministrs Aristīds Briāns (Aristide Briand).
2021. gada 26. janvāris iezīmēja šīs starptautiskās atzīšanas un Francijas un Latvijas diplomātisko attiecību simtgadi. Lai pieminētu šīs nozīmīgās gadskārtas, Francijas vēstniecība Latvijā un Francijas institūts Latvijā piedāvā izstādi “Francijas un Latvijas diplomātisko attiecību simtgade“, kas 20 fotogrāfijās atspoguļo abu valstu politisko un kultūras attiecības simts gadu garumā no 1921. gada līdz pat šodienai.
Izstāde sāk savu ceļu Latgales Centrālajā bibliotēkā Eiropas dienas priekšvakarā, 3. maijā, un būs pieejama Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros līdz 30. maijam.
Līdz 30. maijam Latgales Centrālajā bibliotēkā (Rīgas ielā 22a) skatāma Tautas lietišķās mākslas studijas “Latgale” keramikas darbu izstāde. Tā ieskandina Latvijas neatkarības atjaunošanas svētkus, izceļot tautas podniecības nozari ar spilgtām un noturīgām novada tradīcijām, ko pazīstam arī kā Latgales keramiku.
Keramika allaž ir ieņēmusi nozīmīgu vietu Daugavpils pilsētas kultūrtelpā. Jau vairāk nekā četrdesmit gadus Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja paspārnē darbojas aktīva keramiķu kopiena – Tautas lietišķās mākslas studija “Latgale”, kuras aizsākumi saistāmi ar tradicionālo podniecību jeb Latgales keramiku. Šobrīd studijā aktīvi darbojas 14 keramiķi, kuri ne tikai uztur Latgales keramikas tradīcijas, bet arī pievēršas mūsdienīgai keramikas mākslai.
Izstādē skatāmi darbi, kas studijas dalībnieku izpildījumā tapuši kā pēdējos gados, tā salīdzinoši nesen. Ikviena meistara darbs ir unikāls ar formas un toņu izteiksmēm, ar tajā ielikto enerģētisko raksturu. Katram keramikas izstrādājumam kā jebkuram roku darbam ir savs tapšanas stāsts – vai tas būtu virpots un izrotāts ar ornamentiem un glazūrām, vai veidots askētiskā minimālisma stilā.
Izstāde tiek piedāvāta Mākslas dienu 2022 ietvaros, kuratore: Nellija Dzalba, DMMC keramikas mākslas menedžere.
Līdz 30. maijam Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centrā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma fotogrāfa Mihaila Lavrenova izstāde “Momenti”. Personālizstādē skatāmi autora dzīves momenti, kuri noķerti fotoobjektīvā.
Daugavpilieša Mihaila Lavrenova dzīve jau no jaunības gadiem saistās ar mākslu. Neskatoties uz to, ka ikdiena aizrit strādājot par Daugavpils pilsētas domes deputātu un nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, M. Lavrenovam izdodas atrast laiku savai sirdslietai – fotografēšanai. Šī ir autora ceturtā fotogrāfiju personālizstāde, iepriekšējās izstādes norisinājās Daugavpils pilsētā un Augšdaugavas novada, tāpat ņemta dalībā Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstādēs.
Izstādē “Momenti” skatāmi 24 neliela formāta fotodarbi, kuri katrs par sevi ir unikāli. Vai tā būtu lauku ainava vai urbānās dzīves skati, katrai fotogrāfijai ir savs stāsts, raksturs un mirkļa burvība. Autoram tuva ir Latgales daba un tās parādības, kuras ir aprakstītas trīs nelielos stāstos, savērpjot autora dzīves redzējumu un dabas ritējumu.
26. aprīlī plkst. 16.30 Latgales Centrālās bibliotēkas filiālē Ceriņu bibliotēkā (Lauska ielā 16) tiks atklāta biedrības “Stāstnīca” organizētā fotogrāfes, sabiedriskās darbinieces un aktīvas bibliotēkas lietotājas Ilzes Onzules pirmā personālizstāde “Uzdrīkstēties ir skaisti…”.
Izstādes atklāšana plānota kā izrādīšanās un atļaušanās. Atļaušanās jebkurā vecumā, jebkurā laika posmā, jebkurā dzīves situācijā parādīt savu pasaules uztveri, savu redzējumu. Pasākuma daudzveidībai pieaicināti jaunie talanti mūzikā, dzejā, fotogrāfijā, kulinārijā. Varēsim diskutēt par Līgas dzejoļiem, ieklausīsimies ģitāristes Danielas pašas sacerētajos un atskaņotajos skaņdarbos, savukārt kulināre Jekaterina mūs pārsteigs ar kaut ko saldu.
Uzdrīkstēties vienmēr ir skaisti! Katram no mums ir savs stāsts – kā un kad mēs uzdrīkstamies. Arī izstādes atklāšanas dienā aicināsim skatītājus līdzdarboties un uzdrīkstēties pastāstīt savus stāstus.
Ilze Onzule ir rakstījusi un realizējusi vairākus projektus fotogrāfiem (Latgales skices, Viena diena Grīvā u.c.), bet pašai šī ir pirmā pieredze veidot personālizstādi.
Ilze atzīst, ka savai pirmajai izstādei iedvesmu esot guvusi no izcilās latviešu esejistes Zentas Mauriņas dzīves spara un viņas citātiem par dzīvi, mīlestību, par mūsu attiecībām ar cilvēkiem un dabu. “Katra diena, kurā neesam paplašinājuši savu apvārsni, ir velti nodzīvota,” saka Zenta Mauriņa. Ilze Onzule ir cilvēks, kas ne tikai pati dara un atklāj jaunus apvāršņus sev, bet prot iedvesmot arī apkārtējos.
7. aprīlī plkst. 16.00 Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centrā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) tiks atklāta Alinas Petkunes grafikas personālizstāde “Maģiskā grafika”. Ekspozīcijā apvienoti darbi jauktā tehnikā un autortehnikā no dažādām kolekcijām. Tāpat izstādē ir skatāma keramikas skulptūra “Es redzu jūs ar savu sirdi”, kas ir Alinas Petkunes un Valda Grebeža kopdarbs.
Alina Petkune ir daugavpiliete. Kā pati atzīst, ir mūsu pilsētas un Latvijas patriote, kaut arī dzimtas saknes nāk no poļu un baltkrievu puses. Māksliniece uzsver, ka jau izsenis Daugavpils vieno visas tautas un ir visdraudzīgākā pilsēta.
Alinas mīļākais skaitlis ir septiņi, un tas iezīmē vairākus nozīmīgus notikumus viņas dzīvē. Māksliniece dzimusi septītajā datumā; bērnu gan ir tikai trīs, bet toties ir septiņi kaķi. Ir ieguvusi septiņas izglītības, tostarp trīs maģistra grādus – grafikā un pedagoģijā, šobrīd tiek apgūta arī keramika; bakalaura grāds – dizaina specialitātē un tekstildizainā; kā arī kvalifikāciju kā vides māksliniece un tekstilizstrādājumu dizaina speciāliste. Savas zināšanas turpina nodot jaunajiem censoņiem Krāslavas Mūzikas un mākslas skolā.
Māksliniece radošajām izpausmēm ļaujas jau vairāk nekā 20 gadus, ir aizvadījusi 25 personālizstādes, piedalījusies vairāk nekā 100 grupu izstādēs, kā arī vairākos starptautiskos plenēros un izstādēs. Alina stāsta: “Plenēri ir mans favorīts! Tos es mīlu vairāk par visām izstādēm. Plenēros ir viss – brīvība, jaunas iepazīšanās, interesanti stāsti un piedzīvojumi, tas ir īstas, dzīvas dzīves process!" Mākslā patīk brīvība, nebaidās jaukt dažādas tehnikas, kombinēt, improvizēt, ļauties to saspēlei un mākslinieciskajām izpausmēm. Iecienītākā tehnika ir maģiskais simbolisms un abstrakcija.
Sarunā par mākslu un literatūru Alina atzīst: “Māksla ir tikai mūsu pasaules apvalks, bet literatūra – tās saturs. Pēc šīs atziņas un izpratnes man nācās rakties dziļāk, literārā dziļuma vārdā nācās upurēt mākslu dažos dzīves brīžos. Māksla bez literārā satura man ir kļuvusi tukša, bet literatūra bez mākslas ir lemta ciešanām, skumjām un panīkumam. Man svarīgi ne tikai iekšēji bagātināties un intelektuāli augt, bet arī priecēt acis un baudīt dzīvi! Es esmu par piepildītu dzīvi, par iekšējās un ārējās pasaules bagātību!”
