Ceturtdien, 6. decembrī, Daugavpili apmeklēs rakstniece Inguna Ula Cepīte, lai iepazīstinātu ar savu bērnības atmiņās balstīto romānu "Ulsiks" (apgāds “Dienas Grāmata”). Visi interesenti mīļi gaidīti! Pasākumu atbalsta VKKF projekta "Dialogs. Rakstnieki Daugavpilī" 4. kārtas ietvaros.
6. decembrī Daugavpilī viesosies latviešu rakstniece Inguna Ula Cepīte, lai iepazīstinātu ar savu bērnības atmiņās balstīto romānu “Ulsiks”, kurš pērn iznāca apgādā “Dienas Grāmata” un vēsta par autores dzīves pieredzi 60.-70. gadu Latvijā. Pasākums noslēdz literāru tikšanos ciklu ar populāriem latviešu autoriem, kuru šoruden rīko Latgales Centrālā bibliotēka Valsts kultūrkapitāla fonda finansēta projekta “Dialogs. Rakstnieki Daugavpilī” 4. kārtas ietvaros.
Tikšanās ar Ingunu Ulu Cepīti liek punktu projekta “Dialogs. Rakstnieki Daugavpilī” 4. kārtas sarīkojumu ciklam, kuru šoruden īstenoja Latgales Centrālā bibliotēka. Tā gaitā Daugavpilī viesojās četri izcili latviešu autori, kuri apcerējuši Latvijas 20. gadsimta vēstures līkločus apgāda “Dienas Grāmata” leģendārajā vēstures romānu sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” – Andris Akmentiņš (“Skolotāji”), Guntis Berelis (“Vārdiem nebija vietas”), Arno Jundze (“Sarkanais dzīvsudrabs”) un Pauls Bankovskis (“18”). Decembrī viņiem pievienojas Inguna Ula Cepīte ar savu bērnības atmiņās balstīto autobiogrāfisko romānu “Ulsiks”, kurā ar lielu gaišumu, sirsnību un dzirkstošu humoru tēlota latviešu radošās inteliģences aprindās augošas meitenes dzīve 20. gadsimta 60.-70. gados.
4. decembrī plkst. 17.00 Latgales Centrālās bibliotēkas Periodikas sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) tiks atklāta Daugavpils 13. vidusskolas 9. klases skolnieces Anastasijas Kuļgajevas zīmējumu izstāde “Būt… varbūt”. Grafikas tehnikā tēlotie Sanktpēterburgas skati, harizmātiski personāži un jautras ainiņas sniedz iespēju uzlūkot šo pilsētu jaunās mākslinieces acīm.
Anastasija Kuļgajeva skatītāju vērtējumam piedāvā piecus zīmējumus grafikas tehnikā, kas tapuši pēc piedalīšanās projektā “Pēterburga mākslinieka acīm”. Tā ietvaros virkne mākslinieku no dažādām valstīm viesojās Sanktpēterburgā, kuru mēdz dēvēt par Krievijas kultūras galvaspilsētu. Skaidrās, brīvi plūstošās līnijās autore iemūžinājusi šī ceļojuma iespaidus – iepazīšanos ar pilsētu, tās atmosfēru, sastapto cilvēku sejās lasāmos pārdzīvojumus.
Līdz 10. decembrim labdarības akcijas “Zvaigzne austrumos” ietvaros Latgales Centrālās bibliotēkas Nozaru literatūras sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) jau otro gadu pēc kārtas darbosies Ziemassvētku dāvanu pieņemšanas punkts kara bēgļu bērniem. Akciju rīko biedrība “Baltic Global Initiative”.
Labdarības akciju “Zvaigzne austrumos” biedrība “Baltic Global Initiative” īsteno jau piekto gadu. Tās gaitā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji tiek aicināti ziedot kurpju kastēs iesaiņotas Ziemassvētku dāvaniņas karadarbības skartiem bēgļu bērniem, kā arī bērniem, kuru dzīve aizrit lielā nabadzībā (pēc ANO datiem to skaits mērāms daudzos miljonos). Šogad vairāk nekā 30 dāvaniņu pieņemšanas punktos visā Latvijā savāktās kurpju kastes biedrība nogādās irākiešu un sīriešu karā cietušajiem bērniem, kas patvērumu raduši Jordānijā, trūkumcietējiem – ielu bērniem Kalkutā, Indijā, kā arī Krievijas un Gruzijas kara bēgļu bērniem Gori nometnē Gruzijā.
Biedrības “Baltic Global Initiative” dibinātājs Pēteris Eisāns uzsver: “Mēs nevaram šiem bērniem atdot pazaudēto bērnību, bet ar vienu piepildītu kurpju kasti mēs varam viņu sirsniņās ienest daudz prieka”. Aizvadīto četru gadu laikā akcijas “Zvaigzne austrumos” ietvaros jau ir saziedotas ap 15 000 kastītes – tās ziedoja bērnudārzi, skolas, uzņēmumi, kolektīvi, draudzes un privātpersonas. Pērn akcijā aktīvi piedalījās arī daugavpilieši, nododot kurpju kastes dāvaniņu pieņemšanas punktā Latgales Centrālajā bibliotēkā.
3. decembrī plkst. 16.00 Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) tiks atklāta daugavpilietes Jefrosinijas Leles glezniecības personālizstāde “Kristāla rītausma”.
Ekspozīcijā “Kristāla rītausma” daugavpiliete Jefrosinija Lele piedāvā dažādos gadalaikos gleznotas sauszemes un jūras ainavas. Darbi risināti romantisma stilistikā, kuru autore apguvusi pašmācības ceļā, studējot literatūru un šī laikmeta lielmeistaru darbus. Īpaši viņu iedvesmojis izcilais krievu glezniecības skolas pārstāvis Ivans Aivazovskis un viņa gleznotās jūras ainavas. Jūra Jefrosiniju ir valdzinājusi kopš bērnības. Pirmās atmiņas par jūru ir saistītas ar klases ekskursiju uz Rīgas jūras līci pusaudzes gados. Šo pirmo iespaidu iedvesto bijību un pietāti pret jūras diženumu Jefrosinija ir saglabājusi visas dzīves garumā. Lai arī mūžs aizrit Daugavpilī, viņa allaž cenšas rast iespēju atgriezties pie jūras, dodoties atpūtas braucienos uz Palangu, Jūrmalu un citām piekrastes vietām.
Komentējot savu radošo darbību, Jefrosinija Lele atzīst, ka glezno sižetus un ainas, kas aizkustina dvēseli. Gleznas tapšanu viņa salīdzina ar bērniņa iznēsāšanu. Katrs darbs ir izauklēts dziļi sevī, katru apvij noteiktas emocijas un pārdzīvojumi, katra tapšanā ir ieguldīts ilgstošs laiks un lielas rūpes. Jefrosinijas Leles gleznotie darbi jau ir bijuši apskatāmi vairākās personālizstādēs un grupu izstādēs.
28. novembrī plkst. 16.00 Latgales Centrālās bibliotēkas Nozaru literatūras sektorā notiks latgaliešu trimdas autores Helenes Laurinovičas-Pronevskas autobiogrāfiskā romāna “Grymstušōs saleņas” krievu valodas izdevuma «Тонущие села» atvēršana. 1964. gadā Minhenē latgaliski iznākušā oriģinālizdevuma tulkojumu veicis līksnietis Juris Kursīts.
Latgaliešu autore un sabiedriskā darbiniece Helene Laurinoviča-Pronevska (1896-1969) ir dzimusi un augusi Līksnas pagasta Jaunušānu ciemā. Mācījusies Pēterburgas sieviešu ģimnāzijā, studējusi Jekaterinodaras augstskolā. 1920. gadā atgriezusies dzimtenē, studējusi Latvijas Universitātē, darbojusies Latgales studentu sabiedriskajās organizācijās. Pēc apprecēšanās ar Jāzepu Laurinoviču apmetusies Rēzeknē. 1944. gadā atraitnēs palikusī Helene kopā ar dēliem devās emigrācijā. 1950. gadā nokļuva Kalifornijā, kur paralēli maizes darbam pievērsās rakstniecībai un glezniecības studijām.
Trimdas periodiskajos izdevumos publicēta Helenes Laurinovičas-Pronevskas īsproza un dzeja latgaliešu valodā. “Grymstušōs saleņas” ir viens no viņas diviem autobiogrāfiskiem romāniem, kuri vēsta par Latgales zemnieku dzīvi Līksnas pagastā 20. gadsimta sākumā, par tur dzīvojošiem cilvēkiem un dzimtām. Tas pirmoreiz izdots Minhenē 1964. gadā. 2015. gadā ar Daugavpils Latgaliešu biedrības gādību klajā nāca grāmatas atkārtots izdevums. Šogad izdotā krievu valodas tulkojuma «Тонущие села» iniciators un tulks ir līksnietis Juris Kursīts.
Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centrs sadarbībā ar Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldi aicina Daugavpils skolu un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus un angļu valodas skolotājus piedalīties Ziemassvētkiem veltītā radošo darbu konkursā “Winter in Music” (Ziema mūzikā).
Konkursa mērķis ir rosināt interesi par angļu valodu, sekmēt radošuma izpausmes, attīstīt patstāvīgas izziņas prasmes un motivēt zināšanu izmantošanai praksē. Konkursa dalībniekiem tiek piedāvāts izveidot īsfilmu, slaidrādi vai animāciju klasiskai amerikāņu Ziemassvētku vai Jaungada dziesmai. Sīkākas prasības darbu noformējumam izklāstītas nolikumā.
Konkursa darbi tiek gaidīti trīs vecuma grupās: 5.-6. klase, 7.-9. klase un 10.-12. klase. Dalībnieki var startēt gan individuāli, gan komandās (ne vairāk kā 3-5 skolēni un 2 skolotāji konsultanti komandā). Katra skola drīkst iesniegt ne vairāk kā 4 darbus katrā vecuma grupā.
Dalībnieki konkursa darbus iesniedz CD-R diskā, uz tā norādot skolēnu vārdu un uzvārdu, skolu, klasi. Darbi tiek pieņemti no 1. līdz 21. decembrim. Tie iesniedzami Latgales Centrālās bibliotēkas Lietotāju apkalpošanas nodaļā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā).
