Līdz 30. jūnijam Latgales Centrālās bibliotēkas Periodikas sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma Daugavpils 3. vidusskolas skolēnu radošo darbu izstāde “Zemūdens valstība”, kas tapusi skolotājas Daigas Vasiļjevas vadībā.
Ekspozīcijā “Zemūdens valstība” iekļauti darbi, kurus veidoja sākumskolas un pamatskolas vecuma bērni. Savu zīmējumu varoņus skolēni varēja brīvi izvēlēties paši. Rezultātā tapušie darbi uzbur pasauli, kurā nerimst rosība un kūsā dzīve. To apdzīvo gan reāli ūdens iemītnieki, gan mītiski un izdomāti tēli. Lieli un mazi – tie ņirb dažādās krāsās un apveidos. Skolotāja Daiga atklāj, ka eksponātu vidū ir ne tikai individuāli veikumi, bet arī kopdarbi – lielāka formāta zīmējumi, kurus skolēni veidoja, strādājot pārī. Darbi izpildīti dažādās tehnikās, izmantojot krāsainos zīmuļus, krītiņus, flomāsterus.
Līdz 31. maijam Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros būs skatāma mākslinieces un restauratores Andželikas Čibeles-Makarevičas personālizstāde “Klusumā”, savukārt Periodikas sektorā – viņas dēla Vitauta Čibela-Makareviča izstāde “Mīļākie krāsu toņi”.
Andželika Čibele-Makareviča ir ne tikai māksliniece, bet arī aktīva mākslas darbu restauratore. Daugavpilī viņa vislabāk pazīstama tieši ar savu devumu svētbilžu restaurācijā un konservācijā. Andželikas roku meistarība dāvājusi ilgmūžību tādām Daugavpils Svēto Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīcas svētbildēm kā “Dievmāte ar mazuli”, “Jēzus Kristus uz troņa”, “Kristus augšāmcelšanās”, “Svētais Nikolajs Brīnumdarītājs”.
Radošo garu no mātes mantojis arī Andželikas dēls Vitauts Čibels-Makarevičs. Lai gan zēnam ir tikai 11 gadi, viņam aiz pleciem ir jau vairākas personālizstādes. Vitauts ir arī dažādu zīmējumu konkursu laureāts. Viņa jaunākajā izstādē tiek eksponēti darbi, kas pārsteidz ar krāsu un toņu saspēli.
Līdz 16. aprīlim Latgales Centrālās bibliotēkas periodikas sektorā ir apskatāma rokdarbnieces, Latvijas Neredzīgo biedrības Daugavpils teritoriālās organizācijas biedres Tamāras Dorofejevas izšūto gleznu izstāde “Pavasara motīvi”.
Ekspozīciju veido krustdūriena un pērlīšu izšuvumu tehnikā darinātas gleznas, kas tematiski iedalāmas divās grupās – svētbildes un ziedi. Visas svētbildes ir veidotas pērlīšu izšuvumu tehnikā. Tajās rokdarbniece attēlojusi Pestītāju, Svēto Juri, Svēto Nikolaju Brīnumdari, Žēlsirdīgo Dievmāti u.c.
Ar izšūšanu Tamāra aizraujas kopš 2002. gada. Pa šo laiku viņa ir izveidojusi brīnišķīgu izšūtu gleznu kolekciju, kurā ir jau ap 70 izšūtu gleznu, tostarp arī lielformāta darbi ar 80-100 tūkstošiem krustdūrienu. Savus darbus rokdarbniece eksponē izstādēs, kā arī dāvina draugiem un radiem. Viņas izšuvumi atrodas tuvinieku privātkolekcijās ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Šo izstādi Tamāra Dorofejeva velta Latvijas Neredzīgo biedrības Daugavpils teritoriālās organizācijas 60 gadu jubilejai.
Līdz 30. aprīlim Latgales Centrālās bibliotēkas daiļliteratūras un nozaru literatūras sektoros ir skatāma Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes Mākslas zinātņu institūta studentu darbu izstāde “SARUNA”. Ar šo izstādi Daugavpilī tiks atklātas Mākslas dienas 2018.
Izstādes ekspozīcijā ir apvienoti profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas “Dizains” trešā kursa un profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” pirmā kursa studentu radošie darbi, veidojot sarunu ar skatītāju divu atšķirīgu vizuālo mediju – fotogrāfijas un glezniecības – valodā un stilistikā.
Izstādes koncepciju veido autoru interpretācijas par etniskām un individuālām vērtībām: dzimto zemi – Latviju un tās dabu, ģimeni, etnisko identitāti un patību, paralēli liekot padomāt par komunikāciju un SARUNU kā jebkura cilvēka un savas dzīves vērtību vai pat jau fenomenu mūsdienu straujajā laika ritmā, troksnī un paviršībā.
Izstāde “SARUNA” ir Mākslas zinātņu institūta studentu un docētāju kolektīva veltījums mākslas interesentiem un simboliska dāvana Latvijai – mūžīgam iedvesmas avotam vērot, domāt un radīt!
Līdz 31. martam Latgales Centrālās bibliotēkas periodikas sektorā ir skatāma Latgales brīvo mākslinieku asociācijas biedra Pjotra Lavrenova personālizstāde “Romantiskais reālisms klusās dabas un ainavu darbos”. Ekspozīciju veido darbi guaša glezniecības tehnikā.
Zīmēt Pjotrs Lavrenovs sāka vēl pirmsskolas vecumā. Viņa pirmais pedagogs bija Jevgeņijs Fjodorovs – tradicionālā krievu reālisma piekritējs. Skolas gados Pjotrs apmeklēja mākslas pulciņus un studijas, kur viņa dotības attīstīja izcili pedagogi, akcentējot nepieciešamību apgūt akadēmisko gleznošanas stilu un iemācīties precīzi zīmēt ar zīmuli. Bērnībā un jaunībā gleznošanas gaitas Pjotrs Lavrenovs uzsāka ar eļļas un akvareļa krāsām. Pirms gadiem četrdesmit pievērsās guaša krāsām, jo pēc autora domām tieši tās ļauj radīt īpaši daudzslāņainus un dinamiskus krāsu klājumus un kompozīcijas. Pjotrs glezno teju ik dienu, pamatā ainavas un klusās dabas romantiskā reālisma stilā. Darbi top gan gleznojot no fotogrāfijām, gan pēc atmiņas. Daudzi Pjotra gleznotie darbi nonāk draugu un paziņu privātkolekcijās ne vien Latvijā, bet arī aiz valsts robežām.
Līdz 31. martam Latgales Centrālās bibliotēkas daiļliteratūras un nozaru literatūras sektoros irskatāma latviešu fotogrāfes Adelīnas Darviņas fotoizstāde “No krasta līdz krastam. ASV dabas parki”. Izstādes eksponēšanu Daugavpilī atbalsta ASV vēstniecība Latvijā.
Latvijas fotogrāfei Adelīnai Darviņai bija iespēja doties trīs mēnešu ilgā ceļojumā pa ASV. Mērojusi 21 tūkstoti kilometru un paviesojusies 39 štatos, jaunā ceļotāja savām acīm skatīja un ar fotokameras palīdzību fiksēja daudzas no Amerikas izcilākajām un gleznainākajām ainavām – no Konektikutas Ziemeļatlantijas okeāna krastiem līdz Montānas sniegotajām kalnu virsotnēm un Nevadas tuksneša plašumiem.
Fotoizstādē “No krasta līdz krastam. ASV dabas parki” Adelīna Darviņa piedāvā iepazīties ar 10 ceļojuma gaitā apmeklētajiem ASV dabas parkiem, akcentējot to ainavu daudzveidību, savu atklājējas garu un nemitīgo tieksmi pastāvīgi atrasties ceļā, bezbailīgi dodoties pretī nezināmajam.
Līdz 28. februārim Latgales Centrālās bibliotēkas periodikas sektorā ir skatāma amerikāņu mākslinieces Deboras Lagrasas multimediju mākslas izstāde “Kur tie lieli dūmi kūp. Latviešu tautasdziesmu iedvesmota māksla”. Izstāde tiek organizēta Latvijas valsts simtgadei veltītā Latgales Centrālās bibliotēkas pasākumu cikla “Mēs Latvijai” ietvaros.
Deboras Lagrasas izstāde ir starpnozaru projekts, kurā tiek aplūkots, kā simboliem, mītiem un leģendām bagātās latviešu dainu tradīcijas un jūgendstila arhitektūra var iedvesmot radošo domāšanu un māksliniecisko jaunradi šodien. Māksliniece balstās uz universālām tēmām un sakarībām starp folkloru un mitoloģiju, arhitektūru un simboliku. Māksliniece sāka ar tautasdziesmu atlasi un kārtošanu pēc tajās ieslēptajiem rituāliem un metaforām. Tad sekoja tekstu analīze, meklējot saiknes ar Rīgas jūgendstila ēku fasāžu arhitektoniskajiem komponentiem. Tā tapa unikāli multimediju darbi, kuros krustojas latviešu tautasdziesmu un jūgendstila arhitektūras simboli – cilvēks, gaiss, saule, floras un faunas elementi. Smalkajos tušas un krāsu zīmējumos meistarīgi iestrādāti nelieli skulpturāli reljefi, kas rūpīgi piešūti ar plānu stiepli. Katrs darbs tiek eksponēts kopā ar tautasdziesmu, kas autori iedvesmojusi tā radīšanai. Tekstuālo un vizuāli plastisko elementu saplūsme pastiprina un palīdz izprast ekspozīcijas pausto vēstījumu.
Līdz 28. februārim Latgales Centrālās bibliotēkas (LCB) daiļliteratūras un nozaru literatūras sektoros ir apskatāma Rīgas ielu fotogrāfa Jura Justa personālizstāde “Pilsētas fragmenti”. Daugavpiliešiem piedāvāti melnbalti lielformāta darbi, kas uzņemti Rīgas ielās un tver galvaspilsētas ikdienas dzīves ainas.
Fotogrāfs, mūziķis, grupas “Tribes of the City” dalībnieks Juris Justs ar fotogrāfiju profesionāli nodarbojas kopš 2012. gada. Pamatā strādā melnbaltajā žanra un ielu fotogrāfijā. Ir izveidojis fotogrāfu kustību “Riga Street Photography”, kuras interneta vietnē tiek publicētas dažādu autoru fotogrāfijas par Rīgu. Jura Justa kameras objektīvā nenonāk priecīgā, košā un oficiālā Rīga, kas redzama tūrisma bukletos, ceļvežos, interneta vietnēs un citos publicitātes materiālos. Gluži pretēji, tās ir fotogrāfam tik tuvās ikdienas dzīves ainas un noskaņas, kas tvertas turpat pilsētas ielās – centrāltirgus spraišļotajos paviljonos, sabiedriskajā transportā un pieturās, ielu krustojumos un pazemes tuneļos, namu pagalmos, vārtrūmēs, logos un atspulgos, un pat starp ēku jumtiem.
