Izvēlne
Meklēšana
Marģeris Zariņš
Komponists, rakstnieks
Dzīves gadi
1910 - 1993
Biogrāfija
Marģeris Zariņš ir viena no savdabīgākajām Latvijas radošajām personībām – divu mūzu kalps, jo par savējo viņu uzskata gan mūziķi, gan arī literāti. Kā mūzikā, tā prozā M. Zariņš aizvien spēj aizraut ar neizsīkstošu optimismu, bagātu fantāziju, dažādu stilu perfektu pārvaldīšanu un stilizācijas meistarību, bet pāri visam – dzirkstošu humorista talantu visdažādākajās niansēs no vieglas ironijas līdz pat groteskai un parodijai.
Marģeris Zariņš dzimis 1910. gada 24. maijā Jaunpiebalgā. Viņa tēvs ir skolotājs, kordiriģents, ērģelnieks un ērģeļu būvētājs Oto Zariņš. Arī komponista māte saistīta ar mūziku – jaunībā mācījusies dziedāšanu pie Pāvula Jurjāna, vairākus gadus dziedājusi operas korī, bieži uzstājusies lauku koncertos. Ģimenē skanējis daudz mūzikas, kas jau ļoti agri rosinājusi bērnu interesi. Lielāko daļu bērnības M. Zariņš pavadījis Cēsu tuvumā – Āraišos, uz kurieni ģimene drīz pārcēlusies. Viens no šo gadu paliekošiem iespaidiem bija biežā saskare ar tēva draugu komponistu Alfrēdu Kalniņu, kurš vairākas vasaras pavadījis Āraišos. Komponista pirmos soļus mūzikā ievadījis tēvs. Jau divpadsmit gadu vecumā M. Zariņš kopā ar divus gadus jaunāko brāli Oļģertu uzstājies kā ērģelnieks. Domājot par dēla muzikālo izglītību, vecāki viņu atveduši uz Rīgu, kur 1923. gadā zēns uzsācis mācības Latvijas Konservatorijas klavieru klasē. Tomēr materiālo grūtību dēļ tās nākas pārtraukt. Lai iegūtu profesiju un iespēju pašam pelnīt, M. Zariņš iestājies Jelgavas skolotāju institūtā un paralēli – Jelgavas Tautas konservatorijā, bet nopietnas mūzikas studijas Latvijas Konservatorijā atjaunojis 1928. gadā pēc institūta beigšanas. Paralēli studijām vakaros strādājis par skolotāju Rīgas 1. vakarskolā. Taču pēc trīs gadu tik intensīvas slodzes nopietnu veselības problēmu dēļ M. Zariņš bija spiests studijas atkal pārtraukt un turpmāk zināšanas apguvis patstāvīgi.
Tāpat kā liela daļa latviešu komponistu, arī M. Zariņš savu daiļradi uzsācis ar kora mūziku – 1930. gadā Dziesmu svētku komisija godalgojusi viņa dziesmu "Līksme" ar paša tekstu. Kora dziesmām drīz sekojis pirmais mēģinājums kantātes žanrā – "Tālavas taurētājs" ar Rūdolfa Blaumaņa tekstu (1932) korim un orķestrim. 1938. gadā top pirmais mēģinājums muzikālās komēdijas žanrā – dziesmuspēle "Kungs un spēlmanītis". Nozīmīga mākslinieka attīstībā ir desmit gadu (1940–1950) ilgā sadarbība ar Dailes teātri, pildot muzikālās daļas vadītāja pienākumus. 1944. gadā top astoņu klavieru prelūdiju cikls "Grieķu vāzes". 1950. gadā M. Zariņš sacer pirmo latviešu oratoriju "Valmieras varoņi", kam pēc gada seko "Cīņa ar velna purvu".
Ilgu laiku komponista interešu centrā ir gandrīz tikai vokālā mūzika. Kā lielisks vokālās kamermūzikas paraugs minams dziesmu cikls ar J. Raiņa dzeju "Sudrabota gaisma" (1952). 1955. gada 20. jūnijā Latvijas Nacionālajā operā tiek iestudēta viņa pirmā opera "Uz jauno krastu" pēc Viļa Lāča romāna motīviem, kam seko komiskā opera "Zaļās dzirnavas" (1957).
Laiks no 1960. līdz 1970. gadam M. Zariņa jaunradē ir bagāts interesantiem muzikāliem meklējumiem baroka un renesanses laikmeta stilizācijā. Kā sava laikmeta zīmi līdzās senās mūzikas stilizācijai viņš bieži izmanto estrādes vai džeza harmoniju un ritmu. Rodas tādi spoži M. Zariņa meistarības paraugi kā "Partita baroka stilā" (1963) un "Concerto grosso klavierēm, čembalo un kamerorķestrim" (1968). Triptihā "Carmina antica" (1963) pausta cieņa klasiskajai grieķu-latīņu kultūrai. Sešdesmitajos gados M. Zariņš no jauna atgriežas pie muzikālā teātra – pēc Žaņa Grīvas stāsta "Zilās mošejas ēnā" 1964. gadā komponēta opera "Beggar’s story" – senās nabagu operas mūsdienu variants. 1965. gadā top monumentāls sacerējums – oratorija "Mahagoni", kur vokāli simfoniskais žanrs tuvojas operai. Šajā gadā dzimst arī komponista oriģinālākais opuss – baletopera "Svētā Maurīcija brīnumdarbi" ar paša komponista veidotu komēdijas sižetu no 16. gadsimta Rīgas dzīves. Sešdesmito gadu otrā pusē komponists pievēršas ērģelēm – īsā laikā rodas četri ērģeļkoncerti. Ērģelnieku iemīļota ir svīta "Kurzemes baroks" – skaists piemērs tam, cik virtuozi M. Zariņš prot apieties ar dažādiem stiliem un laikmetu elementiem.
Sešdesmito gadu beigās komponistam kļūst par šauru tikai ar muzikālo izteiksmi vien, un viņš aktīvi pievēršas literatūrai, radot virkni oriģinālu, asprātīgu stāstu, noveļu, romānu. M. Zariņa prozu raksturo nosliece uz paradoksālām situācijām, to ironisku risinājumu, krāsainu, nereti savdabīgi stilizētu valodu – iezīmes, ko atpazīstam arī viņa muzikālajā daiļradē.
Nodzīvojis garu un bagātu mūžu, ilgus gadus darbojies kā komponistu savienības priekšsēdētājs, atstājis daudzveidīgu mantojumu gan muzikālajā, gan literārajā jaunradē, Marģeris Zariņš aiziet no dzīves 1993. gada 27. februārī 83 gadu vecumā.
Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem
Komponista latgaliešu tautas dziesmas “Lobs ar lobu sasatyka” apdare izpildīta Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī.
Izmantotie avoti
Citi resursi
Literatūras saraksts par Marģera Zariņa darbību LCB e-katalogā
Marģera Zariņa darbu saraksts LCB e-katalogā