Andrejs Jurjāns

Komponists, diriģents, mūzikas kritiķis, tautas dziesmu vācējs

Dzīves gadi

1856 – 1922

Biogrāfija

Pirmais latviešu profesionālais komponists, latviešu mūzikas klasiķis Jurjānu Andrejs dzimis 1856. gada 30. septembrī Ērgļu novada Meņģeļu mājās deviņu bērnu ģimenē. Deviņu gadu vecumā uzsāk mācības Ērgļu draudzes skolā, kur līdztekus vispārizglītojošajiem priekšmetiem apgūst klavieru un vijoļspēles pamatus, kā arī dziedāšanu pie Ādama Tērauda. Pēc gada iestājas Vecpiebalgas draudzes skolā (1866–1973), kur viņa mūzikas skolotājs bija Šancberģu Pēteris. Par spēcīgu impulsu Jurjānu Andreja turpmākajām mūziķa gaitām kļuva Pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki (1873), kuros viņš piedalījās ar Vecpiebalgas Labdarības biedrības kori. Mācoties Rīgas krievu Katrīnas skolā (1873–1874), iegūst vidusskolas izglītību un papildina zināšanas klavierspēlē un harmonijā. 1875. gadā tiek uzņemts Pēterburgas konservatorijā. Pēterburgas konservatoriju absolvējis trīskārt: 1880. gadā beidz Luija Homiliusa ērģeļspēles klasi, iegūst brīvmākslinieka diplomu, 1881. gadā – Nikolaja Rimska-Korsakova kompozīcijas klasi, atkārtoti saņem brīvmākslinieka diplomu, un 1882. gadā ar lielo sudraba medaļu absolvē Frīdriha Homiliusa mežraga spēles klasi. Studiju pēdējos gados vada Pēterburgas latviešu Labdarības biedrības kori. Pēc konservatorijas absolvēšanas Jurjānu Andrejs dodas uz Harkovu. No 1882. gada līdz Latvijas valsts dibināšanai strādā Harkovā – māca mūzikas teoriju, mežraga spēli, koru diriģēšanu turienes Ķeizariskās mūzikas biedrības mūzikas skolā, publicējās periodikā, kļūst par vietējās mūzikas dzīves autoritāti un virzītājspēku, kā arī nodibina un vada Harkovas Latviešu palīdzības biedrības kori.

Šajā dzīves posmā Andrejs Jurjāns uztur ciešas saites ar dzimteni un vasaras pavada Latvijā, izvērš mūzikas folkloras vākšanu ar korespondentu palīdzību un Rīgas Latviešu biedrības starpniecību, arī pats dodas ekspedīcijās. Rīko simfoniskos koncertus Rīgā, ērģeļu un mežraga koncertus lauku baznīcās. Aktīvi darbojas Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijā, sastādīja un rediģēja tās izdotos desmit latviešu kordziesmu krājumus, kuros redzama šī žanra attīstība Latvijā 25 gados, organizēja ikgadējos reprezentatīvos latviešu koncertus Rīgā, publicējās presē, bija III, IV un V Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents.

20. gadsimta sākumā Jurjānu Andreju piemeklē smaga ausu slimība, kas progresē arvien vairāk, dzirdes pasliktināšanās dēļ pedagoga darbs Harkovā bija jāatstāj - 1916. gadā pārtrauc darbu mūzikas skolā.

1920. gadā komponists atgriežas Dzimtenē - Latvijā.

Andrejs Jurjāns miris 1922. gada 28. septembrī Rīgā, apbedīts Meža kapos.

Andrejs Jurjāns aizsāka latviešu profesionālās mūzikas nacionālo stilu, kā arī ar folkloras pētnieka un atskaņotājmākslinieka darbību virzīja un piepildīja 40 gadus ilgo agrīno latviešu mūzikas kultūras tapšanu. Savas tautasdziesmu apdares, sevišķi koriem (kopumā ap 100) komponists veidojis kā individualizētus, poētiskus mākslas darbus un tajās attīstījis nacionālo stilu. 19. gs. divos pēdējos gadu desmitos radīja trīspadsmit simfoniskos darbus, piecus vokālsimfoniskos darbus, vairāk par 30 kora oriģināldziesmas.

Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem

Kantāte ” Tēvijai”, kuras mūzikas un teksta autors ir Andrejs Jurjāns, tika atskaņota 1940. gada, 1990. gada un 2005. gada Latgales Dziesmu svētkos.

Vēlāko gadu Latgales dziesmu svētkos izskan latgaliešu tautasdziesmas Andreja Jurjāna apdarē: “Lobs ar lobu sasatуka” (1990), “Tōli dzeivoj muna meilo ” (1990), ”Aiz azara augsti kolni” (1990, 2010, 2015).

2015. gadā tiek atskaņota arī Andreja Jurjāna dziesma “Dievs, dod mūsu tēvu zemei”.

Izmantotie avoti

www.enciklopedija.lv
www.lmic.lv

Citi resursi

Literatūras saraksts par Andreja Jurjāna darbību LCB e-katalogā
Andreja Jurjāna darbu saraksts LCB e-katalogā
Notis "Dievs, dod mūsu tēvu zemei"