Izvēlne
Meklēšana
Jānis Mediņš
Komponists, diriģents
Dzīves gadi
1890 – 1966
Biogrāfija
Jānis Mediņš dzimis 1890. gada 9. oktobrī Rīgā. Savus pirmos muzikālos iespaidus komponists guvis jau agrā bērnībā, jo Mediņu mājās daudz muzicēts. Sekojot brāļa Jāzepa paraugam 1900. gadā, desmit gadu vecumā arī viņš iestājies Rīgas Zīgerta Mūzikas institūtā, kur mācījies vienlaicīgi trijās – klavieru, vijoles un čella klasēs, bet trīspadsmit gadu vecumā sācis spēlēt vijoli institūta orķestrī. 1909. gadā J. Mediņš absolvējis Mūzikas institūtu, par īpašām sekmēm izpelnīdamies trīs zelta liras.
1904. gadā 14 gadu vecumā sākas J. Mediņa nopietnas orķestra mūziķa gaitas – sākumā kā vijolniekam Rīgas Latviešu biedrības orķestrī, kur viņš spēlējis līdz 1913. gadam, bet pēc tam vēl divus gadus kā altistam P. Jurjāna Latvju operas orķestrī. Latvju operas gados viņš guvis pirmo pieredzi kā diriģents. Šajā laikā viņš sevi pieteicis arī kā komponists.
Pirmajā pasaules karā J. Mediņš kļuva par kapelmeistaru armijas orķestrī. Kara beigas komponists piedzīvojis Sibīrijā.
Pēc atgriešanās dzimtenē komponists sācis pedagoga darbu Latvijas konservatorijā, kur vadījis diriģēšanas un instrumentācijas klases. Laiks no 1920. gada līdz aizbraukšanai no dzimtenes iezīmīgs ar aktīvu diriģenta darbību – vispirms Latvijas Nacionālajā operā, tad ticis ievēlēts arī operas direkcijā. Mediņa diriģenta repertuārs LNO ir visai daudzpusīgs. Protams, tās ir divas viņa paša operas – "Uguns un nakts" un "Dievi un cilvēki", bez tam arī Čaikovskis, Rubinšteins, Maskanji, Leonkavallo, Pučīni, Verdi, Mocarts un citi – ikviena operteātra zelta repertuārs.
Jānis Mediņš bijis Latvijas Konservatorijas profesors (1920- 1944), redzamākais latviešu simfoniskā orķestra diriģents 20. gadsimta pirmajā pusē (no 1920. līdz 1928. gadam operā, no 1928. līdz 1944. gadam - Radiofona simfoniskajā orķestrī, kas tagad ir Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris).
Jānis Mediņš ir vairāku latviešu mūzikas žanru pirmatklājējs. Dalīdams ar Alfrēdu Kalniņu latviešu klasiskās nacionālās operas pamatlicēja godu, Mediņš ir arī pirmā klavierkoncerta (1932), pirmā baleta "Mīlas uzvara"(1934), pirmā klavieru trio (1930), pirmo viendaļīgu simfonisku tēlojumu ("Imanta" (1923), "Zilais kalns" (1924) autors.
1944. gadā Jānis Mediņš ar ģimeni bija atstājis Latviju, kur četrus gadus nodzīvojis bēgļu nometnēs Vācijā – Zēgebergā un Blombergā, bet kopš 1948. gada par Jāņa Mediņa dzīvesvietu kļuva Stokholma. Pēc Karaliskās Operas pasūtījuma J. Mediņš instrumentējis Minkusa baletu Dons Kihots, Stokholmā tapusi arī virkne kamermūzikas darbu.
Pēc daudziem gadiem, 1964. gadā J. Mediņš viesojies Latvijā. Viņa jubilejas koncertā dziedājusi Ž. Heine-Vāgnere, L. Andersone, spēlējusi V. Cīrule, diriģējis E. Tons un pats autors.
J. Mediņš miris 1966. gada 4. martā.
Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem
Piedalījās 1940. gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī ar dziesmu “Dzimtene”, bet 1990. gadā – ar dziesmu “Tev mūžam dzīvot, Latvija” un ar dziesmu “Dzimtene”.
Izmantotie avoti
www.musicabaltica.com
www.enciklopedija.lv