Izvēlne
Meklēšana
Imants Kalniņš
Komponists
Dzīves gadi
1941
Biogrāfija
Imants Kalniņš dzimis 1941. gada 26. maijā Rīgā. Tēvs – VEF strādnieks, māte – pilsētas tālruņa centrāles darbiniece. Kara gadus ģimene pavada Dikļos, Dundagā un Vitrupē. Pēc Otrā pasaules kara Kalniņu ģimene atgriežas Rīgā un Imants izglītojas Rīgas 24. pamatskolā, līdztekus privāti apgūstot klavierspēli. 1956. gadā iestājas Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas klasē, otrajā kursā pāriet uz teorijas nodaļu. 1960. gadā sāk studijas Latvijas Valsts konservatorijas kompozīcijas un teorijas fakultātē pie Ādolfa Skultes. 1964. gadā absolvē LVK ar teicamām sekmēm un Pirmo simfoniju radošajā portfelī. Vēl studiju laikā top Čella koncerts un Klaviersonāte. Studiju laikā komponēta pirmā teātra mūzika. Šajā dzīves periodā Imants Kalniņš ir Roberta Ligera vadītās Rīgas pantomīmas pianists (1961-1964). Šis ir arī laiks, kad komponists gūst pirmos impulsus no importētā rokenrola, īpaši no grupas The Beatles ieskaņojumiem. 1966. gadā Imants Kalniņš kļūst par LKS biedru.
Pēc studijām Imants Kalniņš līdz pat 1967. gadam strādā par Liepājas Emiļa Melngaiļa mūzikas vidusskolas pasniedzēju. Pēc tam līdz 1974. gadam strādā Liepājas teātrī. 1969. gadā pēc Liepājas pilsētas Kultūras nodaļas vadītāja Gunāra Baloža ierosinājuma Imants Kalniņš nodibina rokenrola ansambli 2xBBM (kā pats skaidro, bizbizmārītes un bigbīta mācekļi), kura repertuārā iekļautas The Beatles dziesmas, latviešu tautasdziesmu apdares un pašu opusi. Pēc koncerta Ogrē 1970. gada rudenī grupas darbība tika aizliegta. Liepājā 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā top daudzas slavenas Imanta Kalniņa rokdziesmas, kā arī rokopera “Ei, jūs tur”.
Liepājas periodam seko gads Rīgā, pēc tam 1975. gadā Imants Kalniņš pārceļas uz Vecpiebalgas Vecpaulēniem, kur top operas “Spēlēju, dancoju” un “Ifigēnija Aulīdā”, oratorija “Rīta cēliens” un citi skaņdarbi. 1976. gadā pēc ansambļa Menuets vadītāja Jāņa Blūma ierosinājuma notiek pirmā Imantdiena. Izveidojas tradīcija, tomēr jau 1982. gadā šī manifestācija tiek aizliegta. 1995. gadā Imantdienas fenomens tiek atjaunots.
1970. gadu beigās Imants Kalniņš atgriežas Rīgā. 1985. gadā top grupa Turaidas Roze. Šajā pašā gadā Imantam Kalniņam tiek piešķirts Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu. 1986. gada decembrī komponists kļūst par Latvijas PSR Mūzikas biedrības valdes priekšsēdētāju.
Kaut arī savulaik deklarējis, ka politikā neiesaistīsies, 1988. gadā Imants Kalniņš iestājas LNNK. 1990. gadā tiek ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās padomes deputātu. 1990. gadu vidū kļūst par partijas Tēvzemei un Brīvībai biedru. 5., 7., 8. un 9. Saeimas deputāts.
Par Ceturtās simfonijas oriģinālversijas pirmatskaņojumu un dziesmu ciklu ar Ainara Mielava dzeju “Par lietām, kuras tā ar’ nekad nepāriet” 1997. gadā saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu. 1998. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni.
Gan klasiskajos, gan neakadēmiskajos žanros Imanta Kalniņa komponista rokraksts vienlīdz atpazīstams – spožs gan simfonijā, gan popdziesmā. Daudz ostinētu figūru un sīku melodijas vai vadošās tēmas ornamentu, netrūkst raksturīgu harmonisko secību un kadenču. Daiļrades sākumposmā režģaināka un ekspresionistiskāka izteiksme, vēlāk dominē faktūras kristāliska skaidrība, klasicistisks domāšanas veids. Spēcīgs izvērties Imanta Kalniņa mūzikas iespaids uz kolēģiem, tas ir spēcīgas personības zīmogs uz laikabiedriem un viņu mūziku.
Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem
Imanta Kalniņa “Fināla dziesma” izpildīta 2005. gada Latgales Dziesmu svētkos.
Izmantotie avoti
Citi resursi
Literatūras saraksts par Imanta Kalniņa darbību LCB e-katalogā
Imanta Kalniņa darbu saraksts LCB e-katalogā