Emilis Melngailis

Komponists, kordiriģents, latviešu folklorists

Dzīves gadi

1874 - 1954

Biogrāfija

Emilis Jūlijs Melngailis dzimis 1874. gada 15. februārī Igates pamatskolā, kur viņa tēvs bija skolotājs. Komponista tēvs Jēkabs Melngailis pēc skolotāju kursu beigšanas Ērgļos dabūja Igatē skolotāja vietu un pārveda no Košķeles Burtnieku ezera krastā sievu Līzi Mežaku. Viņu ģimenē bija seši dēli - Elizabete, Emilis, Pēteris, Alma, Antonija un Aleksandrs. Ģimene dzīvoja mājas vienā galā, bet otrā bija klase. Komponista māte bija liela tautas dziesmu zinātāja un ievadīja mazā Emiļa pirmās mūzikas gaitas. Nodarbības klavieru un ērģeļu spēlē strauji veicināja jaunā mūziķa attīstību.

1887. gadā E. Melngailis iestājās Rīgas pilsētas ģimnāzijā, kuru beidza 1893. gadā. 1894. gadā radās pirmā līdz mūsdienām saglabājusies E. Melngaiļa kompozīcija - klavieru miniatūra "Šopēns". 1896. gadā E. Melngailis iestājās Drēzdenes konservatorijā, kuras zemais teorētisko disciplīnu līmenis rada neapmierinātību jaunajā mūziķī. 1898. gadā E. Melngailis ierodas Pēterburgas konservatorijā, apsolvēdams to 1901. gadā.
Emilis Melngailis - izcilākais latviešu mūzikas folklorists pēc Jurjānu Andreja. Viens no agrīnākajiem folkloras pierakstiem datēts ar 1896. gadu, kad E. Melngailis no mātes ieguvis divas senās līgo melodijas. 1899. gada vasarā kādā Lietuvas sādžā E. Melngailis pieraksta 120 ebreju tautas dziesmas. Pēc gada viņš jau Pēterburgā ar lielu interesi izsmeļ visu savu draugu tautas dziesmu repertuārus. Sistemātiskas vācēja gaitas iesākas ar 1911. gadu, kad E. Melngailis pirmo reizi ceļo uz Rucavu. Karš pārtrauca iesākto darbu. 1919. gada beigās Emilis atgriezās no Taškentas, kur viņš strādāja gandrīz 14 gadus, un atjaunojās viņa sistemātiskie ceļojumi pa Kurzemes, Vidzemes, Latgales novadiem. Līdz 1934. gadam bija pierakstītas ap 3500 melodijas. 1940. - 1941. gadā, padomju valdības vadīts, E. Melngailis šo skaitli palielināja līdz piektajam tūkstotim. 1953. gadā Latvijas Valsts izdevniecība noslēdza E. Melngaiļa "Latviešu mūzikas folkloras materiālu" kapitālizdevumu 3 sējumos, kuram folkloras laukā godam blakus varēja nostādīt Krišjāņa Barona "Dainas".
E. Melngaiļa savāktās tautas dziesmas kora dziesmu veidā aizgājušas atpakaļ tautā, pateicoties komponista paša spēkiem publicētām deviņām "Biržu un noru" burtnīcām. Šīs tautas dziesmas ir kļuvušās par kora repertuāru neatņemamu sastāvdaļu. Starp tām skaistākās: "Tumša nakte, zaļa zāle", "Lokatiesi, meža gali", "Cekulaina zīle dzied", "Rikšiem bērīti es palaidu'' u.c. Pavisam jauktiem, vīru, sieviešu un bērnu koriem E. Melngailis apdarinājis ap 200 latviešu, kā arī 10 lietuviešu tautas melodijas. Pazīstamākās un spilgtākās īpatnējā melngailiskā stila tautas dziesmas latviešu kora literatūrā ir "Pūt vējiņi", "Cīruļa vedības", "Saules slavināšana" u.c.
E. Melngailis sacerējis ap 50 kora dziesmu, kas melodijas ziņā ir tuvas tautas mūzikai. Populārākās no tām: "Dzērājpuisis", "Beidzamās rozes", "Pūt, Jānīti, vara tauri", "Spēlē jel, spēlmani" u.c. Daudzās kora dziesmās ("Senatne", "Sirds tik grūta" u.c.) E. Melngailis meistarīgi atklājis dzejas tēlu noskaņas. Tautas melodiju un komponista oriģinālmateriāla organiskā sintēze raksturo vienu no populārākajām E. Melngaiļa darbiem - monumentālo "Jāņu vakaru". Ievērību pilna E.Melngaiļa orķestra darbi, to skaitā simfoniskie tēlojumi "Zilais kalns", "Velna rija', bet jo sevišķi skaņdarbi pūtēju orķestrim: "Galējā gaita", "Spēlēju, dancoju".
E. Melngailis radījis arī pāri par divdesmit latviešu tautas dziesmu un vienu igauņu tautas dziesmu apdari solo balsij ar klavierēm. Liela vērtība ir viņa solodziesmām (30). Komponista darbu sarakstā ir arī viņa savdabīgie tautas dziesmu un oriģināldarbu oranžējumi (pāri 200) vokāli instrumentālajam nonetam, klavieru miniatūras un stīgu kvartets.
E. Melngailis veicis lielu sabiedrisko darbu gan kā koru diriģents, gan arī kā Baumaņu Kārļa, Jurjānu Andreja un citu komponistu kora dziesmu rediģētājs. Sabiedriskajā laukā nozīmīga ir E. Melngaiļa cīņa par mākslinieka profesionālajām tiesībām.

Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem

1940. gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī E. Melngaiļa latgaliešu tautas dziesmas apdare “Gaismeņa ausa” pirmatskaņojums un latgaliešu tautas dziesmas “Svešāi zemē” apdare;

1990. gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī latviešu tautas dziesma  “Jāņu vakars” apdare un 2010. gada - latviešu tautas dziesma “Lokatiesi mežu gali” apdare.

Izmantotie avoti

www.lmic.lv
www.enciklopedija.lv

Citi resursi

Literatūras saraksts par Emiļa Melngaiļa darbību LCB e-katalogā
Emiļa Melngaiļa darbu saraksts LCB e-katalogā