Izvēlne
Meklēšana
Emīls Dārziņš
Komponists
Dzīves gadi
1875 – 1910
Biogrāfija
Emīls Dārziņš dzimis 1875. gada 3. novembrī Jaunpiebalgas „Jāņaskolā” skolotāja Andža Dārziņa ģimenē. Pašmācības ceļā sagatavojies iestājeksāmeniem, Emīls Dārziņš 1888. gadā uzsāk studijas Pēterburgas konservatorijā Luija Homiliusa ērģeļklasē, jo mācības tajā ir bezmaksas. Ērģeļmūzikas klasē ir augsts arī teorētisko priekšmetu līmenis – speciālās harmonijas klasē pasniedz pats Nikolajs Rimskis – Korsakovs. Pēterburgā jaunais censonis nepaguris apmeklē koncertus, operu izrādes, teātrus, satuvinās ar Emili Melngaili, Alfrēdu Kalniņu, tāpat Pēterburgas Mākslas akadēmijā un Štiglica zīmēšanas skolā studējošajiem latviešiem. Tomēr finansiālu problēmu dēļ studijas 1901. gada maijā jāpārtrauc.
Turpmākos deviņus mūža gadus Dārziņš pavada Rīgā, lielu daļu savas radošās enerģijas ziedojot klavierskolotāja un recenzenta darbam. Teoriju un harmoniju pie viņa mācīties uzsāk Jānis Zālītis, Ādolfs Ābele, Jānis Reinholds. Dārziņa kritikas raksturo gan profesionāli trāpīgs vērtējums, padarot viņu par vienu no pirmajiem patiesi spožajiem latviešu mūzikas kritiķiem. Radošajam darbam atvēlamā laika nav daudz – visa radošā mūža laikā tapušas vien 17 a capella kordziesmas un 19 solodziesmas, kā arī simfoniskais „Melanholiskais valsis”. Skaņdarbu „Vientuļās priedes”, „Liriskās fantāzijas” un „Mazās svītas” partitūras komponists, netaisnīgi apvainots plaģiātismā, 1908. gadā iznīcina. Nepabeigta paliek opera „Rožainās dienas”. 1910. gada 30. augustā Emīls Dārziņš traģiski iet bojā dzelzceļa negadījumā pie Zasulauka stacijas Rīgā.
Muzikologs Arnolds Klotiņš komponista daiļradi raksturo šādi: „Emīls Dārziņš, lai gan viņa kompozīciju skaits neliels, ir viens no populārākajiem liriķiem latviešu mūzikā – tāpat kā solodziesmas un simfoniskais „Melanholiskais valsis”, gandrīz visas septiņpadsmit Dārziņa kordziesmas joprojām skan Latvijā, kā arī ārpus tās. (...) Savā daiļradē viņš akcentē sava laikmeta cilvēka subjektīvi emocionālo pasauli,
psiholoģizēdams sadzīves intonatīvās sfēras nesto saturu un tverdams to ļoti plastiskā melodismā, tematiski piesātinātā formveidē. Dārziņa kora mūzikai piemītošais dziļa pārdzīvojuma spēks apgaro visu tās saturisko un emocionālo diapazonu no subtilas intimitātes līdz asai dramatiskai kvēlei un sociālās cīņas patosam.”
Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem
E.Dārziņa dziesmas izpildītas gandrīz visos Latgales dziesmu svētkos: “Mēness starus stīgo” (1940), “Pie tēvu zemes dārgās” (1940, 1990), “Mūžam zili” (1990), “Mirdzi kā zvaigzne” (2005), “Nāru dziesma” (2005), “Lauztās priedes” (2015).
Izmantotie avoti
Citi resursi
Literatūras saraksts par Emīla Dārziņa darbību LCB e-katalogā
Emīla Dārziņa darbu saraksts LCB e-katalogā