Ēvalds Daugulis

Muzikologs, diriģents, mūzikas pedagogs, folklorists

Dzīves gadi

1958

Biogrāfija

Dzimis 1958. gada 6. aprīlī Kārsavā. Pamatizglītību un vidējo izglītību ieguvis Kārsavas vidusskolā (1965-1973), paralēli skolas mācībām apmeklējis Kārsavas Bērnu mūzikas skolu. Pēc vidusskolas beigšanas (1973) iestājies Rēzeknes Mūzikas vidusskolā, kuru absolvējis (1977) ar Mūzikas skolas teorētisko priekšmetu un obligāto klavieru pasniedzēja diplomu. Pēc tam uzsācis studijas Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā Mūzikas teorijas nodaļā, kuru (1982) absolvējis ar muzikologa un pedagoga kvalifikāciju. (1982-2007) ir Daugavpils Mūzikas koledžas mūzikas teorētisko priekšmetu pasniedzējs, no 1984. gada − mūzikas teorijas nodaļas vadītājs, (1992-1994) bijis mācību daļas vadītājs. 1995. gadā uzsācis darbību Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē (vēlāk DU). Līdz 2000. gadam − Mākslu katedras lektors, mūzikas priekšmetu grupas vadītājs, (2001-2003) − DU Pirmsskolas un sākumskolas metodikas katedras docents. Šajā laikā paaugstinājis savu kvalifikāciju, turpinājis tālākizglītību profesionālās meistarības pilnveides kursos. 1996. gadā ieguvis mūzikas maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (LMA), 2002. gadā — mākslas doktora zinātnisko grādu mūzikas vēsturē un teorijā. (2003-2007) − DU Mūzikas un mākslu fakultātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras asociētais profesors, pašlaik ir Mūzikas un mākslu fakultātes dekāns. Vada studiju kursus DU mūzikas teorijā, vēsturē, folklorā un instrumentācijā. Vadījis vairākus zinātniskus darbus, organizē un vada DU kvalifikācijas kursus un zinātniskās konferences. Piedalījies starptautiskās zinātniskās konferencēs Daugavpilī, Rīgā, Viļņā, Tallinā, Klaipēdā, Šauļos, Stokholmā ar referātiem par harmonijas mācības attīstību un evolūciju, latviešu instrumentālo muzicēšanu, tautas instrumentālo muzicēšanu Latgalē u. c. tēmām. Vadījis tematiskās koncertlekcijas, veltītas latviešu komponistu un Vīnes klasiķu jubilejām. (1984-1999) vadījis Višķu Lauksaimniecības tehnikuma lauku kapelu, 1986. gadā nodibinājis un vada Daugavpils Tautas mūzikas ansambli "Rakari", ir tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Ar Tautas mūzikas ansambli “Rakari” sniedz koncertus Latvijā un ārvalstīs, ir piedalījies starptautiskajos folkloras festivālos Pēterburgā, Francijā, Vācijā, Dānijā, Nīderlandē, Grieķijā, Čehijā. Piedalījies Valsts Tautas mākslas centra rīkotajās tautas mūzikas ansambļu konkursa skatēs (1989-2005) un ieguvis pirmās godalgotās vietas Cēsīs, Rīgā, Valmierā, Meņģeļos, Siguldā (2. v.). Bijis Daugavpils dziesmu svētku apvienotā tautas mūzikas orķestra virsdiriģents (1987), 1990. g. − Latgales novada dziesmu svētku deju uzveduma muzikālais vadītājs, XX Vispārējo latviešu dziesmu svētku tautas mūzikas orķestru virsdiriģents, 1999. g. − Starptautiskā deju festivāla Rīgā "Sudmaliņas 92" muzikālais vadītājs, XXI Vispārējo latviešu dziesmu svētku Latgales novada uzveduma muzikālais vadītājs, tautas mūzikas orķestru virsdiriģents folkloras svētkos (2004-2006) Rīgā, Dundagā, Krāslavā. 10 mūzikas ierakstu autors: 6 TMA "Rakari" audiokasetes (1981-1999), latgaliešu tautasdziesmu apdares, TMA "Rakari" (1988, 2000), CD "Pret straumi" TMA "Rakari" (2005), CD Folk Music, Francija (1991). Audioieraksti: Latgales televīzijas sabiedrības (LTS) kompozīciju konkurss "Dziesma Latgalei", apdare jauktajam korim un orķestrim "Aiz kalņeņa Iela muiža", "Labvakar, Latgalē" (1994). Savas darbības laikā ir devis un joprojām turpina dot nozīmīgu ieguldījumu Latgales profesionālajā muzikālajā izglītībā un latgaliešu mūzikas folkloras pētniecībā un popularizēšanā.

Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem

1990. gadā piedalījās Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī kā deju uzveduma muzikālais vadītājs un tautas mūzikas apdares autors. 2015. gadā piedalījās Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī kā apvienotā tautas mūzikas kolektīvu orķestra virsvadītājs.

Izmantotie avoti

 Latgales kultūras darbinieki 1. – Rīga: Jumava, 2008. – 140.-142.lpp.

Citi resursi

Literatūras saraksts par Ēvalda Dauguļa darbību LCB e-katalogā
www.latgalesdati.du.lv
www.du.lv
www.kulturasdati.lv