Eglainietes Jūlijas Terēzes Rogožinas atmiņas par Latgales dziesmu svētkiem Daugavpilī 1940. gadā

"Toreiz man, Ludzas meitenei, bija 14 gadi, un svētkos Stropu estrādē varēja padzerties no sirds. Šis Latgales dziesmu svētkos saņemtais ūdens malks veldzējis visu manu turpmāko dzīvi," uzsver Jūlija Terēze.
Jūlija Terēze Rogožina atminas, ka īsi pirms Latgales dziesmu svētkiem pie viņiem mājās ciemojās tēva brālis, skolotājs, Terēzes krusttēvs, kas sacījis: "Vajag braukt uz Latgales dziesmu svētkiem. Tie ir mūsu lielākie dziesmu svētki." Tēvs solījās, ka abas meitas – Terēzi un Zuzannu – palaidīs uz Daugavpili līdzi krusttēvam un viņa ģimenei ar norunu, ka mājās savi darbi jāpadara godam.
Jūlija Terēze un māsa Zuzanna ar krusttēva ģimeni Daugavpilī ieradās dienu iepriekš kā skatītāji un ciemojās pie tēva māsas Kindzules Nīderkūnos. Viņa neatminas, vai svētku biļetes bija jau nopirktas vai tās tika iegādātas svētku dienā, tomēr sirdī ir paturējusi pašu braucienu līdz Stropiem. Autobusā atradās tikai dziesmu svētku skatītāji, un tobrīd Jūlijai Terēzei šķita, ka svētku starojums piemita arī viņu vārdiem un smaidiem.
Kad sēdvietas bija atrastas, Jūlija Terēze ar nepacietību gaidīja koncerta sākumu, jo viņas mūžā tie bija pirmie dziesmu svētki. Taču kori kā nesāka tā nesāka dziedāt. Viņa, sekojot citu bērnu piemēram, bija uzkāpusi uz sola, lai labāk redzētu, kas notiek visapkārt. Izrādījās, ka visi gaida ierodamies Valsts prezidentu Kārli Ulmani.
Tikai, iestājoties krēslai, skaļrunī tika paziņots, ka Valsts prezidents neieradīsies. Vēlāk skatītāji uzzinājuši, ka Kārlis Ulmanis tomēr esot braucis uz Daugavpili, taču pusceļā licis auto apgriezt, lai atgrieztos Rīgā.
Uz Latgales dziesmu svētkiem atbrauca Jūlijas Terēzes vecākā māsa Joanna. Kā labākā Ludzas pilsētas ģimnāzijas audzēkne viņa savulaik bijusi uzaicināta uz prezidenta pili Rīgā, kur tikās ar K. Ulmani. Svētkos abas aizstaigājušas līdz Ludzas pilsētas ģimnāzijas korim.
Runājot par lielo koncertu, Jūlija Terēze slavēja skanīgo un daudzbalsīgo koristu dziedājumu, kurš īpaši krāšņs bija tautas lūgsnu "Dievs, svētī Latviju!", dziedot reizē ar skatītājiem, kas arī bija piecēlušies kājās.
Mājupceļš arī bija skanīgs – viņa devās kopā ar Ludzas pilsētas ģimnāzijas koristiem. Jūlija Terēze ir saglabājusi arī nelielu auduma gabalu no ģimnāzistu tautastērpa.
Iebraucot dzimtajā pilsētā, Jūlija Terēze redzēja, ka no Isnaudas puses kustas siena kaudzes. Tie bija nomaskēti sarkanās armijas tanki. Sākās Latvijas okupācija, bet tas jau ir cits stāsts.
Jūlijas Terēzes Rogožinas dzīve daudzus gadus ir saistīta ar Eglaini. Viņa iesaistījās Daugavpils rajona skolotāju korī "Latgale" un atjaunotajā Lašu korī, kas savulaik bija piedalījies arī Latgales dziesmu svētkos, un kā koriste kuplināja vairākus Dziesmu svētkus. "Man pašai Dziesmu svētki vienmēr ir pašapziņas, latvietības svētki, kad varu uzvilkt tautastērpu un no sirds dziedāt. Tagad diemžēl lielās gadu nastas dēļ varu līdzi dzīvot tikai kā skatītāja," saka Jūlija Terēze.

Jonāne, E. T. Dziesmu svētki – spēcinošs malks visai dzīvei /  E. T. Jonāne // Latgales Laiks. – Nr. 42 (2010, 4. jūn.), 18. lpp.