2015
Meklēšana
Jõņs Karūdznīks
Dzejnieks, komponists
Dzīves gadi
1921 - 2003
Biogrāfija
Jõņs Karūdznīks, īstajā vārdā Eugenijs Ruško, dzimis 1921. gada 11. decembrī Zvirgzdenes pagasta Aizpures ciemā, tautskolotāju ģimenē.
Agrā bērnībā, ieklausoties tēva muzicēšanā, arī pats darbojies vietējā orķestrī.
Mācījies Rēzeknes apriņķa Dricenes pagasta Pilcenes četrklasīgajā pamatskolā, izglītību turpinājis Rēzeknes Valsts Skolotāju institūta paraugskolā (1934-1936) un Rēzeknes Valsts latviešu ģimnāzijā (1936-1941), līdztekus mācījies vijoļspēli Rēzeknes Tautas konservatorijā. 1942. gadā iestājies LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, bijis studentu biedrības „Dziesmuvara” biedrs. 1943. gadā studijas pārtraucis sakarā ar mobilizācijas draudiem latviešu leģionā, slēpies vecāku lauku mājās Bērzgales pagastā. Tur viņam izdevās izvairīties arī no mobilizācijas Sarkanajā armijā 1944. gada rudenī.
Pēc 2. pasaules kara J. Karūdznīks mācījās un pabeidza Kuldīgas daiļamatniecības un mūzikas vidusskolu (1949-1952), līdz 1968. gadam strādāja Kuldīgas mūzikas skolā, tad pārcēlās uz Jūrmalu un ilgus gadus strādāja Rīgas porcelāna rūpnīcā par trauku apgleznotāju. Rīgā vadīja latgaliešu sadzīves dziesmu ansambli Olūteņš. Viņa vadībā ansamblis iestudējis gan latgaliešu tautasdziesmas paša apdarē, gan oriģināldziesmas. Viņa Sabiles kapela skanējusi arī Rēzeknes ielās.
1985. gadā J. Karūdznīks atgriezās Kurzemē – Talsu rajona Abavas pagasta Sabiles Zemgaļos.
Miris 2003. gada 17. jūlijā.
J. Karūdznīks dzejot sāka 46 gadu vecumā. Darbus dzimtenē nepublicēja, bet tos sūtīja V. Lōcim. Latvijā plaši publicējies preses izdevumos Mōras Zeme, Jaunais Ceļš, Zemturs, Katōļu Dzeive un citos Latgales reģiona laikrakstos.
V. Lōča apgādā Minhenē iznākuši dzejoļu krājumi „Laiks i nalaiks”(1974), „Latgaļu melodijas”(1977), Latgales lauku kultūras kompleksa „Jasmuiža” izdevniecībā – krājumi „Trejs vaiņuks” un „Fabulys”. Par paša līdzekļiem izdevis koprakstus 25 grāmatās: literārie darbi – 8, skaņdarbi – 12 un grafikas darbi – 5 sējumos.
J. Karūdznīka pseidonīmi: lirikā – Abavietis, liroepiskā – Kristužāns, Zamzarāns, prozā – Azarzems, publicistikā – Rūškāns, vokālās mūzikas darbiem – Rāznups, instrumentālās mūzikas darbiem – Ritumāns, turklāt lietojot dažādus priekšvārdus – Jõņs, Jurs, Euģens, Fraņcs vai to pirmos burtus.
Ieguvis A. Jurdža fonda prēmiju.
Dziesma Skaidruo volūda pirmo reizi izskanēja Latgales TV mūzikas festivālā 1991. gadā tepat netālu, Raiņa kultūras un atpūtas parkā (vārdu autore Anna Rancāne).
Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem
Dziesma “Skaidra volūda” izpildīta 2010. gada un 2015. gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī.
Izmantotie avoti
Latviešu rakstniecība biogrāfijās : [enciklopēdija] / LU Literatūras, folkloras un mākslas inst. - 2., pārstrād. un papild. izd. - Rīga : Zinātne, 2003. – 288. lpp.