1893 - 1975
Dzimis 1892. gada 24. decembrī pēc vecā stila vai 1893. gada 6. janvārī pēc jaunā stila Dinaburgā (Daugavpils) trūcīgā, bet ļoti muzikālā astoņu bērnu ģimenē kā jaunākais bērns. Mazais Oskars ļoti agri sāka interesēties par mūziku. Vienpadsmit gadu vecumā O. Stroks aizbrauca no Dinaburgas un iestājās Pēterburgas konservatorijā. Pirmās romances viņš sacerēja jau desmit gadu vecumā. Kad Oskaram apritēja divpadsmit, Pēterburgas nošu izdevniecība izdeva divu viņa romanču notis. Pēterburgā O. Stroks mācījās un strādāja par pianistu-improvizatoru kinoteātros un skatuves akompanētāju, piedalījās A. Ņeždanovas, N. Pļevickas koncertos, vadīja orķestri.
1921. gadā O. Stroks atgriezās Latvijā un apmetās Rīgā. Viņa radošās darbības uzplaukums bija 20. gadsimta 20.-30. gadi. Šajā periodā O. Stroks sacerēja savas pasaulslavenās romances, kuras līdz pat šim laikam iekļautas ne tikai Eiropas, bet arī Japānas orķestru repertuārā. Dzīves laikā komponists sacerēja vairāk nekā 300 dažādu žanru darbus: fantāzijas, polonēzes, valšus, romances, fokstrotus, dziesmas. Tomēr dziesmas tango ritmā atnesa O. Strokam īpašu popularitāti („Melnās acis”, „Mēness rapsodija”, „Mans pēdējais tango”, „Zilās acis”, „Sakiet, kāpēc?”, „Guli, mana nabaga sirds”). Viņa dziesmas izpildīja tādi ievērojami mākslinieki kā L. Utjosovs, K. Šuļženko, V. Kandelaki, I. Jurjeva, P. Ļeščenko, A. Bajanova, K. Sokoļskis, J. Sugavara, J. Polomskis u. c.
Visu izmainīja Otrais pasaules karš, O. Stroka ģimene paspēja evakuēties no Rīgas. Iekārtojis sievu un bērnus Alma-Atā, viņš visu kara laiku pavadīja frontes brigādēs. Pēc kara O. Stroks palika malā, jo „vieglā” mūzika padomju varas laikā nebija cieņā. Lai nopelnītu iztiku, mūziķis bija spiests uzstāties restorānos, atpūtas namos un sanatorijās. Sešdesmito gadu sākumā viņš atkal kļuva populārs, O. Stroka skaņdarbi biežāk skanēja ēterā, taču kādreizējo slavu atgūt vairs neizdevās. Savu pēdējo tango „Zvaigžņu laime” ar Maskavas dzejnieka Anatolija Gorohova vārdiem Oskars Stroks uzrakstīja 82 gadu vecumā, veltot to dziedātājam Jurijam Guļajevam. O. Stroks nomira 1975. gada 22. jūnijā Rīgā.
2015. gada Latgales Dziesmu svētkos akordeonistu orķestris izpildīja O. Stroka skaņdarbu “Melodiju vainags”.
1. Kudiņš, Jānis. Oskars Stroks : tango karaļa mantojums : monogrāfija / Jānis Kudiņš. - Rīga : Zinātne, [2019]. - [Jelgava] : Jelgavas tipogrāfija. , ©2019. - 415 lpp. : il. - ISBN 9789934549618.
2. Гиммерверт, Анисим(Анисим Абрамович). Оскар Строк - король и подданный. "О, эти черные глаза ..." : биографическая повесть / Анисим Гиммерверт. - Нижний Новгород : Деком, 2006. - 250, [4] с. : ил., [4] л. ил. + CD. - (Имена). - ISBN 5895331661.
Literatūras saraksts par Oskara Stroka darbību LCB e-katalogā
Oskara Stroka darbu saraksts LCB e-katalogā