Komponists, pedagogs, diriģents
1863 – 1948
Jāzeps Vītols pieder pie latviešu klasiskās mūzikas pamatlicējiem. Mūsdienu skatījumā J. Vītola personība un daiļrade ieguvusi cēluma, konservatīvisma un neaizskaramības statusu, taču būtiski apjaust, ka savam laikmetam viņš bija progresīva, kolorīta un spoža personība, kas savu jaunību pavadīja Krievijas kultūras centra – Pēterburgas izmeklētākajā sabiedrībā starp Mitrofanu Beļajevu, Vladimiru Stasovu, Aleksandru Glazunovu, Anatoliju Ļadovu, Iļju Repinu, Nikolaju Rimski-Korsakovu.
Jāzeps Hermanis Vītols dzimis Valmieras Ģīmja dzirnavās 1863. gada 26. jūlijā. 1880. gadā sācis mācības Pēterburgas konservatorijas alta klasē, taču negadījums ar lociņu (otrā mācību gada pirmajā kvartetu klases stundā profesors Auers atklājis, ka Vītols nepareizi tur alta lociņu un studijām gals!) un panākumi mūzikas teorijas stundās nodrošināja viņa ceļu uz speciālteorijas klasi un vēlāk uz kompozīcijas klasi pie Nikolaja Rimska-Korsakova. Pēc studiju beigšanas ar zelta medaļu seko 25 darba gadi Pēterburgas konservatorijā, pasniedzot mūzikas teorijas priekšmetus un saņemot profesora grādu. Četras reizes J. Vītolam piešķirta M. Gļinkas prēmija, kas liecina, ka viņš bijis Krievijā atzīts komponists.
1918. gadā atgriezies Latvijā, komponists piedalās Latvijas Konservatorijas un Operas dibināšanā, vēlāk arī Skaņražu kopas darbībā. Līdz emigrācijai ar nelielu pārtraukumu bijis konservatorijas rektors un kompozīcijas klases vadītājs. Taču J. Vītols Latvijas sabiedrībā pazīstams jau ātrāk, kopš kora dziesmas "Bērzs tīrelī" debijas 1888. gada III Dziesmu svētkos un "Gaismas pils" panākumiem V Dziesmu svētkos 1910. gadā, kur komponists pirmo reizi uzstājies kā virsdiriģents. J. Vītols Dziesmu svētku kustībā darbojies visu savu dzīves laiku, kļūstot par 1930. gadā dibinātās Dziesmu svētku biedrības priekšsēdētāju, bet J. Vītola kora dziesmas vēl joprojām ir neatņemama dziesmu svētku sastāvdaļa.
1944. gadā J. Vītols emigrē uz Vāciju un pēc četriem gadiem - 1948. gada 24. aprīlī mirst Lībekā. 1993. gadā pārapbedīts Rīgas Meža kapos.
J. Vītols licis pamatus gandrīz visiem žanriem latviešu mūzikā – simfonijai, klaviermūzikai, ērģeļmūzikai, stīgu kvartetam, solo un bērnu dziesmai un kora balādei. J. Vītols ir arī viens no pirmajiem teātra mūzikas profesionālajiem komponistiem.
J.Vītola komponētā dziesma “Gaismas pils” izpildīta 1940., 1990., 2010. un 2015. gada Latgales Dziesmu svētkos. 1990. gadā izpildīta dziesma “Beverīnas dziedonis”, 2005. gadā – “Mežezers”.
Literatūras saraksts par Jāzepa Vītola darbību LCB e-katalogā
Jāzepa Vītola darbu saraksts LCB e-katalogā