2015
Meklēšana
Jānis Norvilis
Komponists, diriģents un ērģelnieks
Dzīves gadi
1906 - 1994
Biogrāfija
Jānis Norvilis dzimis Praulienas pagasta “Vecsētās” dzirnavnieka ģimenē 1906. gada 25. janvārī. Mūziku mācījies sākumā pie A. Kalniņa, no 1922. gada līdz 1930. gadam – Latvijas konservatorijā. Kompozīcijas teoriju mācījies pie prof. J.Vītola, klavieru spēli pie A. Dauguļa, diriģēšanu pie E. Kupera un G. Šnēfogta.
1924. gadā, būdams vēl Latvijas Konservatorijas pirmo kursu students, J. Norvilis nodibināja Liezēres dziedāšanas biedrības vīru kori "Imanta", kas pāris gadus vēlāk jau piedalījās VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Rīgā.
No 1927. gada līdz 1928. gadam mūzikas skolotājs Pļaviņās, no 1928. gada līdz 1935. gadam dziedāšanas skolotājs, kora un orķestra vadītājs Rīgas apr. vidusskolā Siguldā (vēlāk pārdēvētā par Siguldas ģimnāziju). Vadījis arī jaukto kori Siguldā. Bijis Siguldas Dziesmu dienu virsdiriģents.
No 1936. gada dzīvojis Rīgā, darbojies kā komponists un kordiriģents (vadījis Zemnieku Savienības kori „Zemes spēks” u. c.). Sacerējis plašu skaņdarbu klāstu, īpaši daudz kora dziesmu. Tām ierosmes smēlies latviešu tautas melodijās, šai ziņā sekodams E.Melngaiļa principiem. Viņa kora dziesmās dominē nacionāli patriotiski motīvi, arī romantika. Pazīstamākās no tām ir „Vakara junda” („Svēts mantojums”), kas sacerēta Siguldā; to pirmoreiz esot izpildījis Siguldas ģimnāzijas koris; „Daugav’ abas malas” (Raiņa „Mūsu zeme”). No instrumentālajiem skaņdarbiem minami simfonija „Lietus”, „Bāru dziesma” (orķestrim ar kori), „Mazurka” (orķestrim), mūzika filmām „Sirmā Rīga” un „Zem baltzaļā karoga”, uzvedumam „Senču kāzas” un citiem, „Mazpulku deja”, marši, kantāte 15. maija uzvedumam „Tev mūžam dzīvot, Latvija”, kā arī kamermūzika, mūzika stīgu kvartetam, ērģeļmūzika.
Latvijā J. Norvilis kā viens no pirmajiem sācis kopt kokļu spēli (mazpulkos, dievturos) un nodibinājis kokļu orķestri.
1944. gadā devies trimdā uz Vāciju, dzīvojis Blombergas bēgļu nometnē un vadījis nometnes latviešu kori. 1950. gadu sākumā pārcēlies uz Kanādu. Lielāko daļu trimdas laika nodzīvojis Kičenerā (Kitchener), Ontario provincē, ap 120 km uz rietumiem no lielā Kanādas latviešu centra Toronto, tur strādādams draudzes baznīcā par ērģelnieku un koru diriģentu. Blakus maizes darbam rosīgi piedalījies trimdas latviešu mūzikas dzīvē. Bijis pirmo piecu Kanādas latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents. (1953 – 1970). No 1962. gada līdz 1967. gadam bijis latviešu koru biedrības Kanādā priekšsēdētājs. 1964. gadā par dziesmu ciklu jauktam korim "Nedēļa senatnē" J. Norvilim tiek piešķirts viens no augstākajiem apbalvojumiem – Ziemeļamerikas latviešu Kultūras fonda balva mūzikā. Trimdā sacerējis operu „Kurbads”.
Miris 1994. gada 8. septembrī, apbedīts "Jorkas" kapos Toronto.
2003. gadā ar izdevniecības Musica Baltica gādību klajā nāca Norviļa klavierapdaru krājums jaunajiem pianistiem "Dziesmu druva", kurā par vingrinājumiem, aizvien pieaugošā sarežģītības pakāpē, komponists izmantojis tautas melodijas. 2009. gada decembrī Jāņa Norviļa vārds tika piešķirts Madonas mūzikas skolai.
Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem
Dziesmas izpildītas 1940. gada, 1990. gada, 2005. gada un 2010. gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī.
1940. gadā dziesmas “Kam drosme ir”, “Dziesmu kalnā”, “Mūsu zeme”; 1990. gadā dziesma “Vakarjunda” un dziesma “Daugav’ abas malas” izskanēja 1990., 2005., 2010. un 2015. gadā.
Izmantotie avoti
Citi resursi
Literatūras saraksts par Jāņa Norviļa darbību LCB e-katalogā
Jāņa Norviļa darbu saraksts LCB e-katalogā