Kordiriģents, mūzikas pedagogs, komponists
1902 - 1942
Dzimis 1902. gada 29. maijā Rīgā inteliģentu ģimenē. 1914. gadā ģimene devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur piedzīvoja kara un revolūcijas radītās grūtības un postu. 1920. gadā pēc atgriešanās Latvijā A. Feils iestājās Rīgas 1. ģimnāzijā, kur uzrādīja labas sekmes mācībās, aktīvi piedalījās skolas sabiedriskajā dzīvē, bija skolēnu padomes priekšsēdētājs, organizēja dažādus sarīkojumus un uzstājās kā pianists koncertos. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas 1923. gadā uzsāka studijas Latvijas Konservatorijā, apgūstot ērģeļu spēli Paula Jozusa klasē, mācījās mūzikas teoriju un kompozīciju pie prof. Jāzepa Vītola. Alfrēds Feils piedalījās koncertos kopā ar pazīstamiem māksliniekiem kā koncertmeistars, kā ērģelnieks muzicēja Rīgas, Kuldīgas, Ventspils, Tukuma un Valdemārpils baznīcās. 1928. gadā absolvēja Latvijas Konservatoriju ar brīvmākslinieka-ērģelnieka diplomu, A. Feils devās ceļojumos pa Eiropu, kur papildināja zināšanas par mūziku, apmeklējot koncertus un iepazīstot daudzus pasaulslavenus māksliniekus.
1930. gadā Alfrēds Feils uzsāka darba gaitas Daugavpilī, Latgales Tautas konservatorijā, kur pasniedza mūzikas teoriju, ērģeļspēli, mūzikas vēsturi un metodiku. Tā bija Alfrēda Feila pirmā un vienīgā darba vieta līdz pat traģiskajam mūža galam. Laikā no 1932. līdz 1941. gadam A.Feils bija Latgales Tautas konservatorijas direktors, vienlaikus arī dziedāšanas skolotājs un kora diriģents Daugavpils 1. ģimnāzijā. Paralēli pamatdarbam viņš vadīja Latviešu biedrības jaukto kori, ar kuru piedalījās 1938. gada IX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā un 1940. gada Latgales novada Dziesmu svētkos Daugavpilī. Sadarbībā ar kolēģi, simfoniskā orķestra diriģentu Teodoru Tomsonu, organizēja sistemātiskus vokāli simfoniskās mūzikas koncertus Daugavpilī un citās Latgales pilsētās. Daugavpils Latviešu biedrības paspārnē A.Feils nodibināja Mūzikas mākslas attīstības fondu kā materiālo bāzi kora un orķestra darbībai. Kā viens no pirmajiem izvirzījis ideju par Latgales novada dziesmu svētku rīkošanu Daugavpilī 1940. gadā, aktīvi darbojās to sagatavošanas gaitā kā virsdiriģenta Teodora Reitera vietnieks un asistents, rīcības komitejas loceklis un programmas komisijas vadītājs. Līdztekus tiešajiem darbiem A.Feils nodarbojās ar kompozīciju, rakstīja kora un solo dziesmas, skaņdarbus orķestrim, vietējā presē publicēja mūzikas kritikas rakstus un recenzijas. Kvēlā Latgales patriota radošā darbība aprāvās pašā spēku pilnbriedā. 1941. gada 14. jūnijā Alfrēds Feils kopā ar ģimeni tika izsūtīts uz Krasnojarskas novadu Sibīrijā.
Miris 1942. gada 5. oktobrī Gulaga nāves nometnē, kapa vieta nav zināma.
1940. gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī piedalījies kā diriģents, kā arī notika viņa skaņdarba “Fantāzija par Latgales tautas melodijām” pirmatskaņojums pūtēju orķestru izpildījumā. 1940., 2010. un 2015. gada Latgales Dziesmu svētkos tika izpildīta viņa latgaliešu tautas dziesmas “Kas maņ beja nadzeivōt” apdare koriem.
Latgales kultūras darbinieki : [biogrāfiska vārdnīca] / sast.: Jānis Paukšte, Anna Rancāne, Ilona Salceviča, Irēna Vilčuka. 1.grām. - Rīga : Jumava, 2008. – 174.-176. lpp. : il. ISBN 9789984384412
Paukšte, Jānis. Latgales mūzikas kultūra / Jānis Paukšte. - Rēzekne : Latgales Kultūras centrs, 2002. – 120.-126. lpp. : il.
ISBN 9984290204.
Alfrēda Feila darbu saraksts LCB e-katalogā
Literatūras saraksts par Alfrēda Feila darbību LCB e-katalogā