Balvu Kultūras un atpūtas centra pūtēju orķestris “Balvi”

Pūtēju orķestri

Darbības gadi

1955

Vadītājs

Staņislavs Kravalis, Jānis Vītols, Jāzeps Kozurs, Viktors Strapcāns, Vitolds Dreimanis, Samuels Šors, Benedikts Paršovs, Egons Salmanis

Informācija

No dažādiem vēstures avotiem ir zināms, ka pirmā pūtēju kopa Balvos ir pastāvējusi jau ap 1903./1904. gadu, to vadījis atvaļināts armijas muzikants Upenieks. Divdesmitajos gados un trīsdesmito gadu sākumā Balvu pagastā darbojās divas pūtēju vienības, kurās spēlēja apmēram seši līdz desmit vīri. Spēlēšanai zaļumballēs ar to pietika.
1932. gadā 15 vīri nodibināja pirmo pūtēju orķestri Balvos. To vadīja Pēterpils konservatoriju beigušais mūziķis Alfons Miške.
Pēc 1934. gada pārmaiņām radās vajadzība pēc sava pūtēju orķestra, kas varētu kuplināt svinīgās izdarības un piedalīties parādēs. Tas arī tika izveidots, apvienojot jau esošās pūtēju kopas. Pūšamos instrumentus sagādāja aizsargu organizācija. 1938. gadā par oficiālo orķestra vadītāju iecēla Balvu valsts ģimnāzijas mūzikas skolotāju Olīvu Mētru. 1939. gadā Rīgā notika Aizsargu svētki, kur Uzvaras laukumā uz lielo parādi pulcējās aizsargi ar saviem orķestriem. Orķestris piedalījās arī Latgales novada Dziesmu svētkos Daugavpilī 1940. gada 15. jūnijā. Balvu aizsargu nodaļas pūtēju orķestris savu darbību beidza ar Internacionāles nospēlēšanu 1940. gada jūlijā Balvu tirgus laukumā zem sarkanajiem karogiem.
Orķestris darbību atsāka 1955. gadā un to vadīja trompetists Staņislavs Kravalis, kas tajā laikā strādāja par pūtēju orķestra vadītāju Balvu vidusskolā. Apvienojot abus kolektīvus, radās iespēja sagatavot programmu un 1959. gada vasarā piedalīties A. Upīša "Ziņģu Ješkas uzvara" brīvdabas uzvedumā.
Līdz 1963. gadam orķestris koncertprogrammu neiestudēja. Tad kolektīva vadību uzņēmās Jānis Vītols. Šajā laikā orķestris vairākas reizes uzstājās koncertos ar atsevišķiem skaņdarbiem. Atkal mainījās kolektīva vadītāji. Neilgu laiku kolektīvu vadīja Jāzeps Kozurs, Viktors Strapcāns.
1967. gadā orķestra vadību pārņēma toreizējais Balvu rajona izpildkomitejas kultūras nodaļas vadītājs Vitolds Dreimanis. Pamatā orķestrī darbojās bijušā Balvu vidusskolas pūtēju orķestra dalībnieki, Balvu un Viļakas bērnu mūzikas skolu pedagogi. Kopīgā darba rezultātā zonālajās sacensībās Balvos 1977. gadā tika izcīnīta 2. vieta un ceļazīme uz republikas pūtēju orķestru fināla sacensībām republikas Dziesmu svētkos. Šajā reizē neizpalika arī panākumi. 1977. gada oktobrī tika izcīnīta 3. vieta sacensībās un 11. oktobrī kolektīvam tika piešķirts Tautas kolektīva goda nosaukums, bet vadītājam Vitoldam Dreimanim − Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums. 1979. gadā orķestris pirmo reizi piedalījās Tautas kolektīvu sacensībās Ludzā, 1980. gadā − republikas Dziesmu svētku sacensībās Rīgā. 1981. gadā Tautas pūtēju orķestris "Balvi" piedalījās Raimonda Paula autorkoncertā Balvos.
1983. gadā, sakarā ar Vitolda Dreimaņa dzīvesvietas maiņu, kolektīva vadību pārņēma ilggadējais orķestra dalībnieks Samuels Šors. Pēc viņa divus gadus orķestri vadīja Benedikts Paršovs.
No 1987. gada Balvu KAC pūtēju orķestra  “BALVI” mākslinieciskais vadītājs un diriģents ir I. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas pūšamo instrumentu nodaļas absolvents Egons Salmanis, kurš ar kolektīvu veiksmīgi strādā arī šobrīd. Iepriekšējos gados orķestrī bija iestājies zināms atslābums, taču tagad ir sācies jauns radoša un mērķtiecīga darba posms. Pūtēju orķestru zonālajās sacensībās II grupā tika iegūta 1. vieta, ierindojoties 4. vietā republikā. 1992. gadā, jau esot I grupas pūtēju orķestru vidū, tika iegūta 14. vieta, bet pēc gada − pirmā. Līdz ar to orķestris tiek ieskaitīts A grupā un tur atrodas arī pašlaik. No 1987. gada orķestris ir piedalījies visos Vispārējos latviešu  dziesmu un deju svētkos un  pūtēju orķestru konkursos, visos pūtēju orķestru salidojumos un festivālos, tostarp I Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos Rīgā. Ir sniegti neskaitāmi koncerti Balvos un daudzviet Latvijā (Gulbenē, Limbažos, Daugavpilī, Viļakā, Ludzā, Kārsavā, Dobelē u. c.), Dokšicē (Baltkrievijā). Klausītāji ir iecienījuši Ziemassvētku koncertus Otrajos Ziemassvētkos, koncertus Mātes dienā un citos vietējās nozīmes pasākumos.
Viena no orķestra “atšķirības zīmēm” ir tā sagatavotie Garīgās mūzikas koncerti, kas sniegti daudzās baznīcās (Balvos, Baltinavā, Viļakā,  Bērzpilī, Krustpilī, Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē, Aglonas bazilikā, Sv. Jāņa baznīcā Cēsīs). 2005. gadā orķestris „BALVI”  tika uzaicināts muzicēt Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā 14.-15. augustā, kur desmit gadus pēc kārtas, līdz pat 2014. gadam, Sakrālajā laukumā sniedza gan Garīgās mūzikas koncertus, gan muzicēja procesijās un  Galvenajā Svētajā Misē. 2014. gada augustā orķestris tika uzaicināts uz Baznīcas dienām Cēsīs spēlēt pavadījumus kopkorim un  sniegt garīgās mūzikas koncertu Sv. Jāņa baznīcā. Pēc E. Salmaņa ierosinājuma XXV un XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos atsevišķi orķestri sniedza garīgās mūzikas koncertus Rīgas baznīcās. Balvu orķestris muzicēja Sv. Jēkaba katedrālē.
Orķestra dalība valsts un reģionālās nozīmes pasākumos:
•    2019. g. koru un pūtēju orķestru svētki Balvos “Mirklis Balvos”.
•    2018. g. XXVI Vispārējie latviešu dziesmu svētki (Noslēguma koncerts Mežaparkā), pūtēju orķestru koncerts Esplanādē, finālkonkursā Lielajā Ģildē iegūta 1. vieta II augstākās grūtības grupā; dalība Garīgās mūzikas koncertā Sv. Jāņa katedrālē.
•    2017. g. pūtēju orķestru svētki Jelgavā; IX Latvijas pūtēju orķestru konkursā 2. vieta II augstākās grūtības grupā.
•    2016. g. Latgales un Vidzemes pūtēju orķestru svētki Alūksnē;  VIII Latvijas pūtēju orķestru konkursā iegūta 1. vieta II augstākās grūtības grupā.
•    2015. g. Latgales dziesmu svētki Daugavpilī;  Latgales pūtēju orķestru svētki Preiļos;  VII Latvijas pūtēju orķestru konkursā Cēsīs izcīnīta 2. vieta II augstākās grūtības grupā.
•    2014. g. Baznīcas dienas Cēsu estrādē un koncerts Sv. Jāņa baznīcā; VI Latvijas pūtēju orķestru konkursā 2. vieta II augstākās grūtības grupā.
•    2013. g. XXV Vispārējie latviešu dziesmu svētki (Noslēguma koncerts Mežaparkā; pūtēju orķestru koncerts Doma laukumā;  finālkonkursā Lielajā Ģildē iegūta 1. vieta II augstākās grūtības grupā;  Garīgās mūzikas koncerts  Sv. Jāņa katedrālē.
•    2012. g. V Latvijas pūtēju orķestru konkurss − 3. vieta II augstākās grūtības grupā.
•    2011. g. Latgales un Vidzemes pūtēju orķestru svētki Smiltenē,  IV Latvijas pūtēju orķestru konkurss − 2. vieta II augstākās grūtības grupā.
•    2010. g. III Latvijas pūtēju orķestru konkurss − 3. vieta II augstākās grūtības grupā.
•    2009. g. II Latvijas pūtēju orķestru konkurss − 2. vieta II augstākās grūtības grupā; Starptautiskais deju festivāls “Eima, eima” Balvos.
•    2008. g. XXIV Vispārējie latviešu dziesmu svētki  (Noslēguma koncerts Mežaparkā; pūtēju orķestru koncerts Doma laukumā;  Finālkonkurss Lielajā Ģildē − 1. pakāpe II augstākās grūtības grupā.
•    2007. g. Latgales un Vidzemes pūtēju orķestru svētki Balvos “Ielūdz Balvi”; I Latvijas pūtēju orķestru konkurss veltīts G. Ordelovska 80. dzimšanas dienai Jelgavā – 1. vieta II augstākās grūtības grupā.
•    2006. g. Latgales novada Garīgās mūzikas svētki Balvos.
•    2005. g. Latgales un Vidzemes pūtēju orķestru svētki Rēzeknē “Skani, Latgale, dzimtā”.
•    2004. g. Latvijas XI pūtēju orķestru svētki Ventspilī “Re, kur muzikanti spēlē” (novadu skatē Rēzeknē II pakāpe II grupā).
•    2003. g. XXIII Vispārējie latviešu dziesmu svētki  (Noslēguma koncerts Mežaparkā, pūtēju orķestru koncerts Doma laukumā); Finālkonkurss Lielajā Ģildē –II vieta II grupā.
•    2002. g. Latvijas pūtēju orķestru V salidojums Ogrē,
•    2000. g. Garīgās mūzikas koncerts “Lūgšana dvēselei” Balvos,
•    1998. g. XXII Vispārējie latviešu dziesmu svētki  (Noslēguma koncerts Mežaparkā, pūtēju orķestru koncerts,  finālkonkurss Lielajā Ģildē);  novadu skatē Ludzā III vieta A grupā.
•    1997. g. Latgales dziesmu svētki Viļānos “Ar putniem debesīs”.
•    1996. g. Latvijas pūtēju orķestru VI  salidojums Daugavpilī,
•    1995. g. Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki Rīgā,
•    1993 .g. XXI Vispārējie latviešu dziesmu svētki  Rīgā (Noslēguma koncerts Mežaparkā, pūtēju orķestru koncerts,  finālkonkurss Lielajā Ģildē),
•    1990. g. XX Vispārējie latviešu dziesmu svētki  Rīgā (Noslēguma koncerts Mežaparkā, pūtēju orķestru koncerts,  finālkonkurss Lielajā Ģildē),
•    1989. g. Latgales novada dziesmu svētki Ludzā.

2008. gadā tika izdots buklets "PŪTĒJU ORĶESTRIS BALVI".

Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem

Orķestris piedalījās 1997. gada Latgales dziesmu svētkos Viļānos un 2015. gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī.

Izmantotie avoti

Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
orkestris.balvi.lv
kulturasdati.lv