2005
Meklēšana
Ēvalds Siliņš
Komponists, pedagogs, diriģents
Dzīves gadi
1919-2015
Biogrāfija
Ēvalds Siliņš dzimis 1919. gada 10. martā Valkas apriņķa Ēveles pagasta Ķemeres 1. pakāpes pamatskolā, tad seko mācības Ēveles 2. pakāpes pamatskolā,
No 1932. gada līdz 1938. gadam mācījās Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā, tad iestājas Cēsu Skolotāju institūtā, taču nomācās tajā tikai trīs dienas. 1947. gadā Ē. Siliņš iestājas Latvijas Valsts Pedagoģiskajā institūtā Vācu valodas fakultātē. Atsaucoties uz Rūjienas vidusskolas direktores vēlmēm, izveido zēnu, meiteņu un jaukto kori, kurus vada līdz aiziešanai pensijā 1995. gadā. Rūjienas vidusskolas kori piedalās visos skolēnu dziesmu un deju svētkos. 1979. gadā Ē. Siliņa koris dziesmu karā savā grupā iegūst zelta medaļu ar sava vadītāja tautasdziesmu apdares ciklu “Ķekatas”, bet 1984. gada svētkos koris ir bronzas medaļas laureāts. Savukārt Ē. Siliņa aranžētās “Ganu dziesmas” izpelnās televīzijas ievērību. Jaunie darba pienākumi dod radošu pacēlumu un vēlmi pilnveidot savas zināšanas mūzikā, tāpēc 1957. gadā Ē. Siliņš iestājas Latvijas Valsts konservatorijas tikko atvērtajā kordiriģentu neklātienes nodaļā, kur kordiriģēšanu pasniedz Mendelis Bašs, vēlāk Jānis Ozoliņš. Kopā ar kursa biedru Alfrēdu Eidiņu tiek sastādīts pirmais dziesmu krājums vidusskolu koriem. 1962. gadā Ē. Siliņš ar izcilību beidz Latvijas Valsts konservatoriju kā kordiriģents un pedagogs. Paralēli skolotāja darbam Rūjienas vidusskolā Ē. Siliņš darbojas arī kā diriģents ārpus skolas. Vairāk nekā 30 gadus viņš vada Rūjienas kultūras nama jaukto kori, sieviešu kori “Straume”, Naukšēnu jaukto kori, dažādus vokālos ansambļus un estrādes orķestri. 1965. gadā viņš ir Valmieras rajona koru virsdiriģents. Ar saviem koriem viņš koncertē ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām.
Gandrīz 50 gadus (1948 - 1996) strādāja par mūzikas skolotāju Rūjienas vidusskolā. Uzskatot, ka latviešu koru kultūras tālākai izaugsmei ir nepieciešams radikāli uzlabot jauniešu prasmi dziedāt pēc notīm, pirmais Latvijā 1966. gadā sāka pielietot un propagandēt relatīvās solmizācijas sistēmu, kuru dažus gadus vēlāk ieviesa visās Latvijas vispārizglītojošās skolās.
Gan viens pats, gan kopā ar citiem autoriem ir izstrādājis ap 80 metodisku darbu muzikālās audzināšanas jomā, tai skaitā 12 oficiālas mācību grāmatas, kuras lieto vēl šodien.
Popularitāti pieaugušo vidū guvis pēc 1942.gadā uzrakstītās dziesmas “Paliec sveiks mans mazais draugs”. Ē. Siliņš ir ap 60 bērnu dziesmiņu autors. To skaitā labi pazīstamās dziesmas “Mikausis”, “Runcis Ūšuks”, “Kāda katram dziesma”. Par dziesmu “Dārzeņi” 1957.gadā Vissavienības bērnu dziesmu konkursā no 1000 iesniegtajām dziesmām guvis augstāko novērtējumu. Ē. Siliņa kompozīcijas “Mikausis”, “Līgo dziesmas”, “Ganu dziesmas”, “Dietu, dietu jaunas meitas” un “Ik vakaru dziedāt gāju” skanējušas sešos skolēnu dziesmu svētkos. Līdz pat mūža beigām skolēnu dziesmu un deju svētkos Mežaparka Lielajā estrādē viņš tiek godināts kā goda viesis. Latvijā Ēvaldu Siliņu zina kā relatīvās nošu lasīšanas ieviesēju muzikālajā audzināšanā. Viņš lasījis lekcijas Latvijas, Krievijas, Ukrainas un Armēnijas mūzikas skolotājiem, sarakstījis ap 40 grāmatu muzikālajā audzināšanā, par ko 1989.gadā viņam piešķir skolotāja metodiķa nosaukumu, 1995.gadā viņš saņem Ministru Kabineta atzinības rakstu, bet 1996.gadā Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīmi.
Rūjiena, novērtējot skolotāja devumu, piešķir viņam Rūjienas Goda pilsoņa nosaukumu. Joprojām skan Ē. Siliņa “Rūjienas himna” un joprojām, pateicoties Ē.Siliņam, Rūjienas vidusskola vairāk nekā 40 gadus ir skola ar mūzikas novirzienu.
Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem
Latgaliešu tautas dziesmas “Dietu, dietu, jaunas meitas” apdare ir izpildīta 2005. gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī.
Izmantotie avoti
Citi resursi
Literatūras saraksts par Ēvalda Siliņa darbību LCB e-katalogā
Ēvalda Siliņa darbu saraksts LCB e-katalogā