Kordiriģents, komponists un pedagogs, metodiķis
1880 - 1952
Jūlijs Rozītis dzimis 1880. gada 25. novembrī Valmieras apriņķa Rencēnu pagasta Salzemniekos lauksaimnieka ģimenē. Tēvs Indriķis, rentnieks. Mācījies vietējā pagasta skolā, pēc tās beigšanas Valmieras pilsētas skolā, kur apguvis vijoles un klavieru spēli, mūzikas teorijas pamatus. Pašmācības ceļā ieguvis vācu valodas skolotāja tiesības, strādājis par skolotāju. No 1901. gada līdz 1904. gadam studējis mūzikas teoriju, kompozīciju Drēzdenes konservatorijā pie prof. Fēliksa Drēzikes. Atgriezies Latvijā, sadarbībā ar komponistu Emīlu Dārziņu 1905. gadā rīkojis kora koncertus. No 1905. gada līdz 1906. gadam turpinājis mūzikas studijas Pēterburgas konservatorijā, mācoties ērģeļu spēli Luija Homiliusa klasē, apgūstot mūzikas teoriju un kompozīciju pie komponista Anatolija Ļadova. Materiālo grūtību spiests, 1907. gadā pārtraucis studijas, sācis vācu valodas skolotāja gaitas Krasnojarskas novada Jeņiseiskas ģimnāzijā. Piedalījies dažādos muzikālajos sarīkojumos, spēlēdams klavieru pavadījumus dziesmām, dejām un klavieru solo priekšnesumus.
Pēc atgriešanās Latvijā 1921. gadā strādājis Jelgavas 2. ģimnāzijā par vācu valodas skolotāju, no 1925. gada līdz 1930. gadam darbojies kā mūzikas teorijas pedagogs un dziedāšanas metodiķis Jelgavas Skolotāju institūtā. No 1930. gada līdz 1944. gadam strādājis par mūzikas pedagogu un kora diriģentu Rēzeknes Valsts skolotāju institūtā, pasniedzis dziedāšanas metodiku, mācījis mūzikas elementārteoriju, solfedžo un harmoniju. Šajā laikā izveidojis institūta mācību jaukto kori, ar kuru piedalījies 1938. gada IX vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā, vadījis simfonisko orķestri, vokālos un instrumentālos ansambļus, bijis Rēzeknes Tautas pils kora diriģents. No 1932. gada līdz 1933. gadam bijis pirmais jaundibinātās Rēzeknes Tautas konservatorijas direktors, no 1940. gada līdz 1941. gadam mūzikas skolas pedagogs. No 1936. gada līdz 1937. gaadam dziedāšanas skolotāju kursos mācījis klavieru spēli, lasījis lekcijas dziedāšanas metodikā. No 1937. gada līdz 1939. gadam strādājis pie katoļu garīgo dziesmu krājuma veidošanas un didaktisko mācību materiālu sagatavošanas skolām.
No 1945. gada līdz 1951. gadam - pēdējais dzīves un darbības posms Daugavpilī. Mūzikas vidusskolā mācījis kora diriģēšanu, dziedāšanas mācības metodiku, vadījis mācību kori, organizējis audzēkņu pedagoģisko praksi skolās dziedāšanas stundu vadīšanā. Līdztekus pamatdarbam no 1945. gada līdz 1947. gadam bijis mūzikas teorijas pasniedzējs un jauktā kora diriģents Daugavpils Pedagoģiskajā skolā, konsultants kordiriģentu kvalifikācijas celšanas kursos. Piedalījies pilsētas rīkotajos koncertos kā koru un orķestra diriģents. Piedalījies 1948. gada X Vispārējo latviešu dziesmu svētku sagatavošanā kā Daugavpils zonas koru virsdiriģents. Atstājis nozīmīgu devumu Latgales mūzikas kultūras attīstībā trijās muzikālās darbības jomās: mūzikas pedagoģijā, kora dziedāšanā un kompozīcijā. Izstrādāto mūzikas mācīšanas metodisko pamatprincipu īstenošana sekmēja kvalificētu dziedāšanas skolotāju-kordiriģentu sagatavošanu, veicināja Latgales koru kultūras izaugsmi 20. gs. 30.-40. gados. Kā kordiriģents savos koncertos sniedzis paraugdemonstrējumus tehniski pilnveidotam, daiļskanīgam kora dziedājumam. Kā komponists ar latgaliešu tautasdziesmu apdarēm koriem mākslinieciskajā pilnībā pacēlies līdz klasiķu līmenim latviešu kora literatūrā. 1936. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1952. gada 14. novembrī, apbedīts Daugavpils Luterāņu kapos pie Stropu meža.
Piedalījās 1940. gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī kā virsdiriģents, bet tautas mūzikas apdare izpildīta 1940. gada, 1990. gada, 2005. gada un 2010. gada Dziesmu svētkos.
Rozītis Jūlijs // Latgales kultūras darbinieki 2.- Rīga: Jumava, 2008.- 195. – 197. lpp.
www.musicabaltica.com
Literatūras saraksts par Jūlija Rozīša darbību LCB e-katalogā
Jūlija Rozīša darbu saraksts LCB e-katalogā
Ziņas par J.Rozīti
No T. Brokas arhīva