Rēzeknes novada Maltas pagasta sieviešu koris "Madariņa"

Rēzeknes novada Maltas pagasta sieviešu koris Madariņa Sieviešu koris

Darbības gadi

1999

Diriģenti

Zigfrīds Miglinieks, Ēriks Čudars, Kristīne Zeltiņa

Informācija

Maltas kultūras nama sieviešu koris „Madariņa” dibināts 1999. gada 13. oktobrī diriģenta Zigfrīda Miglinieka vadībā. Nu jau pats dibinātājs aizsaulē, bet koris turpina savas dziesmotās gaitas. Uz vienu no pirmajiem mēģinājumiem bija pulcējušās 24 dziedātājas. Kora prezidente no pirmsākumiem līdz šai dienai ir pieredzējušākā dziedātāja maltēniete Ināra Kovaļova. Pirmie lielākie koncerti ārpus pagasta robežām 2000. gadā bija Ludzā, Antona Kūkoja jubilejā kopā ar kori „Gaisma”. Tajā pašā gadā - arī Cēsīs, Neredzīgo biedrību radošo cilvēku saietā. Kā pirmās svinības kora vēsturē - pirmā dzimšanas diena. Tajā laikā kora sastāvs nebija liels, bet patstāvīgs, kurā smaidīgas un apņēmības pilnas sievas pat nenojauš, ka, ejot dziesmotās gaitās, būs jāiegulda liels, neatlaidīgs darbs.
Pirmais lielākais pārbaudījums korim bija gatavošanās koru skatei un Dziesmu svētkiem „Rīgai-800” 2001. gadā. Šajā laikā kopā ar Zigfrīdu Miglinieku korim palīdzēja tikt līdz Mežaparka estrādei Rēzeknes rajona virsdiriģents Ēriks Čudars. Drīz vien pienāca skaistākie svētki - pirmie Dziesmu svētki. Nebija pārāk kupls dziedātāju pulciņš, arī pieklājīgu tautas tērpu toreiz vēl nebija. Koristes bija vienkāršas kā pļavu meitas- baltās blūzītēs, rūtainos svārkos ar ziedu vainagiem galvās.
Viskuplākais koristu pulciņš izveidojās 2002. gadā, kad maltēnietēm pievienojās lūznavietes. Kopā ar diriģentu Ēriku Čudaru vadīt kori uzsāka viņa audzēkne Kristīne Zeltiņa, kura ir palikusi uzticīga savam korim līdz pat šai dienai. Šajā gadā izdevās pabūt Latgales novada Dziesmu svētkos Balvos un arī neaizmirstamajā „Labvēlīgā tipa” ballē parka estrādē. Tā paša gada jūlijā koris brauca uz Gaujienu - Jāzepa Vītola mūzikas dienām. „Madariņa” dziedāja gandrīz visos lielākajos pagasta un kultūras nama rīkotajos pasākumos: Eiropas Kultūras mantojuma dienās, Latvijas proklamēšanas gadadienās, Ziemassvētkos. Savus talantus koristes izpauda pat līnijdeju priekšnesumā. Kas par sajūsmu un ovācijām nāca no abām skatuves pusēm!
Klāt 2003. gads - Vispārējie XXIII latviešu Dziesmu un deju svētki Rīgā. Nu jau „Madariņai” ir savs kora karogs. Kuplā skaitā kolektīvs dodas iekarot Rīgu, Dziesmu svētku Mežaparka lielo estrādi, lai varētu pavadīt neaizmirstamas, skaistas koncerta dienas.
2004.-2007.gadu posmā, lielo Dziesmu svētku starplaikā, „Madariņa” piedalās daudzos pasākumos Latvijā un arī savās mājās. Izdziedātas sirsnīgās un mīļākās kora dziesmas Rēzeknes rajona un pilsētas Dziesmu svētkos Viļānos Lakstīgalu salas estrādē, nedaudz vēlāk - Emīla Melngaiļa 130. dzimšanas dienas dziedāšanas svētkos Limbažu rajona Vidrižos. Koris piedalās koncertuzvedumā „Rēzeknes Rozes dziesma” – veltījums pirmajiem Latgales Dziesmu svētkiem, Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī Stropu estrādē, Vidzemes Dziesmu svētkos Madonā un Kurzemes Dziesmu svētkos Pāvilostā. Katri svētki ir lielisks notikums gan pilsētai, gan kolektīvam, bet visvairāk ikvienam dziedātājam. Tajos var sakrāt tik daudz iespaidu, pieredzes un emocijas, kurās var kavēties līdz pat nākamajiem svētkiem. Īpaši neaizmirstami iespaidi paliek pēc Kurzemes Dziesmu svētkiem - gan ar tālo pārbraucienu, gan viesmīlīgo uzņemšanu un silto vasaras lietu, gan lielisko mājupceļu, kura laikā bija apceļotas skaistākās Kurzemes vietas. Un, ja ekskursija ir lieliskā kompānijā, tad tā ir izdevusies! Kolektīvs piedalās svētkos ”Dziedam un dejojam Latvijai” Rēzeknē, brauc uz Dziesmu svētku Ieskaņu koncertu Tukumā Durbes estrādē. Protams, arī savā novadā un pagastā „Madariņas” dzied labprāt, jo mājās skan vislabāk. Jau kā tradīcija ir izveidojušies Ziemassvētku koncerti Maltas kultūras namā ar kora draugu piedalīšanos. Šajos svētkos ciemos ir bijuši Rēzeknes vokālā grupa, Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles jauktais koris „Adoramus”, J. Ivanova mūzikas skolas akordeonisti un pavadošā grupa skolotājas A. Grabustes vadībā.
Laikam ritot, dziedātāju sastāvs ir mainījies neskaitāmas reizes. Papildinot maltēniešu un lūznaviešu sadziedāšanos, skan balsis arī no Pušas, Feimaņu un Rēzeknes dziedātājām. Taču, neskatoties uz pārmaiņām, koris kļuvis par labu, saliedētu kolektīvu ar savām tradīcijām.
Gatavojoties Vispārējiem XXIV latviešu Dziesmu un deju svētkiem, 2008. gads nāk ar koru skatēm, ir jādodas uz kopā sadziedāšanos gan Rēzeknē, gan Aizkrauklē, lai apgūtu dziesmu repertuāru, kurš jo reizes, jo profesionālāks un grūtāk apgūstams. Šajā laikā diriģentei Kristīnei nāk palīgā kora „Adoramus” diriģente un kolēģe Dace Paļevska. Vairākus gadus koncertmeistare ir maltēniete un nu jau J. Vītola (http://www.lcb.lv/dziesmotalatgale/?cat=1940&rub=1&id=67) Mūzikas akadēmijas studente Inese Više. Jūlijā kori aicina Lielā Mežaparka estrāde, lai dziedātājas ar savām balsīm pievienotos kopkorim ilgi lolotajos svētkos. Neizsakāma lepnuma, gandarījuma un laimes sajūta pārņem, dziedot kopkorī jaunajos tautas tērpos, skanīgās, labi apgūtās dziesmas. Svētku nedēļas laikā tiek apmeklētas dažādas vietas, muzeji, koncerti un citi pasākumi.
Rudenī „Madariņa” piedalās pirmajos Maltas Zirgu pasta stacijas svētkos. Tērpušās kā īstas dāmas ar platmalēm galvās sievas izbauda īstu zelta rudeni un ģitārmūzikas pavadījumā piedzied visu Maltu. 2009. gada pavasarī notiek tikšanās ar pārējiem Latgales novada koriem garīgās mūzikas koncertā, lai neapsīktu koru dziesmotās gaitas un skanētu dziesmas Dieva godam. Paplašinot garīgo dziesmu repertuāru un iepriecinot savus tuvos cilvēkus Maltā, tiek sniegts koncerts Rozentovas baznīcā.
2009. gada oktobrī, nosvinot sieviešu kora "Madariņa" 10 gadu pastāvēšanu skaistā jubilejas koncertā, arī 2010. gadā turpinās muzikālās kora gaitas, gan rīkojot un piedaloties dažādos Maltas pagasta koncertos un pasākumos, kā arī kuplinot Rēzeknes novada rīkotos sarīkojumus. Lielākie svētki koristēm ir piedalīties Latgales dziesmu svētkos Daugavpilī, kā arī 2011.gadā rīkotajā Vidzemes un Latgales dziesmu dienā Alūksnē.
Koris „Madariņa” ir salīdzināms kā raibs dziesmu kamolītis, kurš katrā dziesmotajā dienā kļūst arvien bagātāks ar savu muzikālo guvumu un kopā baudīto laiku, kura muzikālais pavediens veidot raibus dziesmu rakstus Maltā, Latgalē un Latvijā. Katram kolektīvam ir nepieciešama izaugsme un virsotne, uz kuru tiekties, bet tajā paša laikā katram cilvēkam ir svarīga kopā būšana un dziedāšana, jo dziesma ir viens no labākajiem veidiem, kā dvēseli iepriecināt.

Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem

Piedalījās 2005. gada, 2010. gada un 2015. gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī.

Izmantotie avoti

No Kristīnes Zeltiņas arhīva
kulturasdati.lv