E. Dārziņš
K. Jēkabsons
Mirdzi kā zvaigzne tu naksniņā
Ar magoņu lapiņām liegām,
Mirdz tava lil’ju rociņa,
Mirdz līdzīgi ziemeļu sniegam.
Kā mākoņu dzelme tev acis māj,
Mirdz gaisma tur austoša diena;
Bet tāli nakts teiksmainos kalnus klāj -
Lauzdamās apburtā diena.
Nāc līdzi man, kur zīlīte zarā dzied,
Uz jūras pērļaino gultu,
Kur rožainie krasti ūdeņos lied -
Vaid vēji, kā putas kad kultu!
Nāc līdz man, kur Latvijas ozols zeļ.
Kur viņos sentēvu zaros,
Pār druvām tie pusnaktī rokas ceļ,
Un mazgājas mēneša staros.