Meklēšana
Oļģerts Grāvītis
Komponists, mūzikas vēsturnieks, pedagogs
Dzīves gadi
1926-2015
Biogrāfija
Dzimis 1926. gada 30. augustā Alūksnē. Mācījies Cēsu Tautas konservatorijā (tagad – Cēsu Mūzikas skola) no 1940. g. līdz 1945. gadam, Mūzikas vidusskolā pie LVK no 1945. g. līdz 1947. gadam, LVK (Latvijas Valsts Konservatorijas) mūzikas vēstures nodaļā no 1947.g. līdz 1952. gadam, Ļeņingradas Valsts Konservatorijas mūzikas vēstures aspirantūrā no 1952. g. līdz 1956. gadam un LVK kompozīcijas nodaļā no 1956. g. līdz 1960. gadam.
Oļģertam Grāvītim ir divi augstākās mūzikālās izglītības diplomi: komponista (1960) un muzikologa (1952). 1994. gadā saņēmis mākslas zinātņu doktora grādu.
No 1948. g. līdz 1956. g. uzsāka patstāvīgas darba gaitas koncertmeistara-pianista, vēlāk mūzikas literatūras pedagoga amatā E. Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā.
No 1961. g. – LVK (šodien – JVLMA) Mūzikas vēstures katedras pasniedzējs, docents (1970.), profesors (1984.), Latvijas Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, mūzikas sektora vadītājs (1975 − 1983), J. Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas (JVLMA) Mūzikas vēstures katedras vadītājs (1984 − 1993). Kopš 1999. gada aktīvi darbojies JVLMA zinātniskajā sektorā, turpinot sagatavot publicēšanai virkni monogrāfiju, brošūru un nošu krājumu. Aktīvi darbojies periodikā, publicējis plašus latviešu mūzikas vēstures apcerējumus, dziesmu svētku aprakstus, koncertu recenzijas, kritikas, jubilāru apceres, nekrologus ne tikai Latvijas laikrakstos un žurnālos, bet arī krievu, vācu mūzikas izdevumos. Sarakstījis scenāriju TV video lentai "Dzīves dziesma" (2003). 21. gs. sākumā aizsācis Latviešu mūzikas vēstures konspektu rakstīšanu – tapuši aptuveni 70 konspekti, kas domāti JVLMA lekciju klausītājiem. Pievērsies arī lektora darbībai. Kopš 1952. gada piedalījies Latvijas Radio pārraidēs, kopš 1956. gada – TV raidījumos. Kopš 1954. gada ar koncertlekcijām uzstājies Latvijas Filharmonijā. Būdams pianists-lektors, piedalījies Mūzikas fonda rīkotajos autorkoncertos visā Latvijā (1955–1985), lasījis lekcijas un referātus dažādos pasākumos.
Radījis pirmo TV operu latviešu mūzikas vēsturē – “Vanadziņš” (1959), operu-balādi “Audriņi” (1965), varoņdrāmu "Sniegputeņos" (1967), aptuveni 50 solodziesmu, apmēram 100 a cappella kora darbu, kantātes, vairākas vokāli simfoniskas poēmas, Klavieru trio (1961), Klaviersonāti (1958), svītu čellam un klavierēm "Attēli" (1958), trīs ērģeļprelūdijas (1956), 50 latviešu tautasdziesmu apdares klavierēm (1955). Viņa radītie kora darbi (oriģinālmūzika un latviešu tautasdziesmu apdares) skanējuši Vispārējos latviešu dziesmu svētkos. Jāņa Ivanova prēmijas laureāts, saņēmis Triju zvaigžņu ordeni (IV šķira – Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks), Latvijas Ministru padomes Atzinības rakstu, “Lielo mūzikas balvu 2007” par mūža ieguldījumu. Ir Reitera fonda valdes goda biedrs, Dziesmuvaras goda biedrs, Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs.
Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem
Tautas dziesmas apdare ir izpildīta 1990. gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī.
Izmantotie avoti
Citi resursi
Literatūras saraksts par Oļģerta Grāvīša darbību LCB e-katalogā
Oļģerta Grāvīša darbu saraksts LCB e-katalogā
www.music.lv
www.lmic.lv