Meklēšana
Lūcija Garūta
Komponiste
Dzīves gadi
1902 - 1977
Biogrāfija
Komponiste, pianiste, mūzikas teorētiķe un pedagoģe Lūcija Garūta dzimusi 1902. gada 14. maijā Rīgā. 1919. gadā Lūcija Garūta sākusi studijas Latvijas konservatorijā, kur mācījusies Klavierspēles klasē pie Marijas Žilinskas, Hansa Šmita un Lidijas Gomanes-Dombrovskas. Profesora Jāzepa Vītola iedrošināta, uzsākusi studijas arī profesora vadītajā Speciālās teorijas klasē. 1924. gadā Lūcija Garūta absolvējusi Kompozīcijas klasi, 1925. gadā – Klavierklasi. 1926. gadā sākusi studēt Parīzes Konservatorijā, kur mācījusies klavierspēli. 1928. gadā turpinājusi kompozīcijas studijas Ecole Normale de Musique (Parīzē) pie Pola Dikā.
Studiju laikā (1919 – 1921) Lūcija Garūta bijusi pianiste repetitore Rīgas Operā, strādājusi Rīgas radio (1925-1926), 1926. gadā uzsākusi pedagoģisko darbu Latvijas Tautas konservatorijā (vēlāk – Jāzepa Mediņa mūzikas skola), kur pasniegusi mūzikas teoriju un klavierspēli (1926 – 1947). Bijusi Latvijas Valsts konservatorijas profesore (1940 – 1977). Kompozīcijā un mūzikas teorētiskajos priekšmetos Lūcijas Garūtas studenti ir bijuši praktiski visi pēckara gados Jāzepa Vītola Latvijas konservatorijā studējušie muzikologi un komponisti.
Līdztekus pedagoģiskajam darbam Lūcija Garūta pievērsusies koncertdarbībai. 1929. gadā koncertējusi Vācijā. 20. un 30. gados Lūcija Garūta bijusi viena no aktīvākajām koncertmāksliniecēm gan kā soliste, gan kā klavierpavadījumu atskaņotāja, koncertējot Rīgā un visā Latvijā.
Arī Lūcijas Garūtas radošās gaitas aizēnojusi pastāvošās iekārtas diktatūra. Tika atcelta operas „Sidrabotais putns” iestudējuma pirmizrāde, skarbu kritiku no LPSR Komponistu savienības saņēmis "Klavierkoncerts", ilgus gadus – līdz pat otrajai atmodai – bija aizliegts atskaņot arī kantāti „Dievs, Tava zeme deg!”.
Lūcija Garūta bijusi Latvijas mūzikas veicināšanas biedrības valdes un kameras locekle. Saņēmusi Latvijas Kultūras fonda balvu par Variācijām "Manā dzimtenē" simfoniskajam orķestrim un Variācijām par latviešu tautas dziesmu "Karavīri bēdājās" klavierēm un godalgu par "Meditāciju" simfoniskajam orķestrim. 1945. gadā uzņemta Latvijas Komponistu savienībā, 1962. gadā saņēmusi Latvijas PSR Nopelniem bagātā mūzikas darbinieka nosaukumu.
Komponiste mirusi 1977. gada 15. februārī. Apglabāta Rīgas I Meža kapos.
Lūcijas Garūtas mūzika ir vērienīga un spēcīga, bet arī sirsnīga un romantisma apdvesta. Tā ir dziļi latviska, bet reizē arī savu laikmetu raksturojoša. Lūcijas Garūtas skaņdarbu kvantitatīvais pamats ir dziesmas, to skaits tuvojas diviem simtiem. Būtiski, ka pusei no dziesmām tekstus rakstījusi komponiste pati. Nozīmīgas ir latviešu tautasdziesmu apdares: klavierēm, solo balsij ar klavierēm, ansambļiem. Būtiska vieta Lūcijas Garūtas daiļradē ir klaviermūzikai, kuras pirmā interprete bijusi viņa pati. Par patiesu sava laikmeta māksliniecisku dokumentu kļuvusi kantāte „Dievs, Tava zeme deg!”, kuras leģendārais pirmatskaņojums noticis 1944. gadā Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīcā. Tā nav zaudējusi aktualitāti arī mūsdienās, un nereti ir pirmais skaņdarbs, ko piemin saistībā ar Lūcijas Garūtas vārdu.
Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem
1990. gada Latgales Dziesmu svētkos atskaņots L. Garūtas skaņdarbs “Mūsu Tēvs debesīs”.
Izmantotie avoti
Citi resursi
Literatūras saraksts par Lūcijas Garūtas darbību LCB e-katalogā
Lūcijas Garūtas darbu saraksts LCB e-katalogā
www.letonika.lv
www.garuta.lv