Kultūras darbinieks, diriģents
1937 - 2008
Biogrāfija (dzimšanas vieta, izglītība, daiļrade) Dzimis 1937. gada 13. janvārī Cēsu apriņķa Liepas pagasta Jaunģērbēnos zemnieku ģimenē. Mācījās Liepas pamatskolā (1945-1952). 1954. gadā iestājās Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā Astrīdas Redbergas kordiriģēšanas klasē, fakultatīvi apguva vijoles un trompetes spēli. Mācību laikā dziedāja diriģenta Arvīda Krastiņa vadītajā Cēsu Kultūras nama jauktajā korī, spēlēja simfoniskajā orķestrī (diriģents Kārlis Neilands), pūtēju orķestrī (diriģents Jānis Liepiņš) un Liepas ciema lauku kapelā. Aktīvi piedalījās daudzos koncertos, citos pasākumos un sarīkojumos. 1957. gadā bija Liepas ciema jauktā kora diriģents un vadīja vīru vokālo ansambli. 1958. gadā absolvēja Cēsu mūzikas vidusskolu ar kvalifikāciju — kora diriģents un dziedāšanas skolotājs vispārizglītojošā skolā.
Saskaņā ar Valsts sadales komisijas norīkojumu kopā ar ģimeni devās Latgales pilsētu Ludzu, lai pildītu mūzikas pedagoga un organizētāja pienākumus, kam veltīja visu savu radošā darba mūžu. 1958. gada augustā sāka strādāt par jaundibinātās Ludzas mūzikas skolas direktoru un teorētisko priekšmetu pedagogu.
No 1961. līdz 1964. gadam sekoja obligātais karadienests padomju armijā, pēc kura diriģents atgriezās Ludzā un turpināja pedagoga un direktora darbu mūzikas skolā un uzsāka neklātienes studijas Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā: mūzikas pedagoģijas nodaļā (1964-1965), Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Kultūrizglītības darba nodaļā (1971-1972 un 1980-1984).
No konservatorijas pedagogiem dziļāku ietekmi atstājuši rektors Imants Kokars, diriģēšanas pedagogs Pauls Kvelde, muzikologs Oļģerts Grāvītis, režisori Līvija Akurātere, Antonija Apele un Oļģerts Dunkers.
No 1967. līdz 1992. gadam bija Ludzas rajona kultūras nodaļas vadītājs, līdz 2001. gadam — Ludzas rajona padomes Kultūras centra direktors. Paralēli mūzikas skolas pedagoga un pašvaldības administratīvajam darbam bija aktīvs koru diriģents. 1958. gadā nodibināja un līdz 1965. gadam vadīja pirmo Ludzas vīru kori, koncertējis Ludzā, Kārsavā, Balvos, Viļānos, Varakļānos, Višķos, piedalījās II Vīru koru salidojumā Dobelē (1969), XII un XIV Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā (1960, 1965). Koris piedalījās Latgales novada dziesmu svētkos Balvos (1984), XIX-XXI Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā (1985-1993).
Sakarā ar ekonomisko apstākļu pasliktināšanos, dziedātāju skaita samazināšanos Ludzas vīru koris pēc 1993. gada izbeidza darbību.
1969. gadā dibināja Ludzas rajona skolotāju jaukto kori, kura vadīšanu pēc 1970. gada nodeva diriģentiem Uldim Balodim un Jāzepam Seņkam.
1969. gadā dibināja skolotāju sieviešu kori, kas vēlāk pārtapa par Mērdzenes sieviešu kori "Austra", spēlējis trompeti pūtēju orķestrī “Ludza” (1958-1980), kura sastāvā piedalījies visos šī perioda dziesmu svētkos, salidojumos, konkursa skatēs, dziedājis Ludzas Kultūras nama vīru vokālajā ansamblī (1971-1993), spēlējis mandolīnu Ludzas Kultūras nama tautas instrumentu orķestrī (1975-1990).
Pēteris Andrejs Baiža bija arī Ludzas rajona koru virsdiriģents (1966-1977). Kā rajona kultūras dzīves vadītājs organizēja lielākos un nozīmīgākos svētkus un sarīkojumus, bija galvenais svētku un uzvedumu režisors: Ludzas 800 gadu svinībās (1977), V Pūtēju orķestru salidojumā (1979), Latgales dziesmu svētkos Ludzā (1989), 17. Lauku sporta spēļu atklāšanā (1992). Piedalījās visu rajona dziesmu svētku rīkošanā (1960-2001), koordinēja Ludzas rajona tautas mūzikas ansambļu veidošanu un darbību, bija Ludzas rajona Kultūras Tautas universitātes rektors (1970-1985), Latvijas Dabas biedrības Ludzas rajona nodaļas Pieminekļu sekcijas vadītājs (1970-1985), Ludzas rajona sadzīves tradīciju komisijas priekšsēdētājs (1975-1985), Ludzas rajona Kultūrizglītības biedrības lektors (1970-1085), dažu sasaukumu rajona padomes deputāts. Miris 2008. gada 28. februārī, apbedīts Liepas kapsētā.
Apbalvojumi: Mākslinieciskās pašdarbības teicamnieks, Ludzas 800 gadu jubilejas medaļa; 10 Latvijas Republikas iestāžu un organizāciju, Latgales rajonu un pilsētu, Dobeles un Gulbenes rajonu Atzinības raksti.
Piedalījās 1990. gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī kā virsdiriģents.
Baiža Pēteris Andrejs // Latgales kultūras darbinieki 1.- Rīga: Jumava, 2008.- 65. – 68. lpp.