Komponists, mūzikas kritiķis, folklorists
1886 - 1961
Jēkabs Graubiņš dzimis 1886. gada 16. aprīlī Līvānu pagasta Preiļu muižā, taču uzaudzis Iecavas pagastā. Sākotnējo profesiju apguvis Valmieras skolotāju seminārā un Pēterburgas Skolotāju institūtā. Mūža pirmajā pusē J. Graubiņš strādāja par skolotāju Trikātā un Lubānā. Kompozīciju mācījies Latvijas Valsts konservatorijā (LVK) pie Jāzepa Vītola (1919 – 1924). Strādājis par pasniedzēju Rīgas Tautas konservatorijā (1927 – 1936) un LVK (1938 – 1950). Izveidojis un vadījis Kultūras fonda Centrālo nošu bibliotēku (1935 – 1941). Kopš 1921. gada ir viens no ražīgākajiem mūzikas kritiķiem (“Brīvā Zeme”, “Latvis”, “Jaunākās Ziņas”, “Tēvija”, “Izglītības Ministrijas Mēnešraksts”, “Latvju Mūzika”, “Daugava” u. c.).
Graubiņa mantojuma nozīmīgākajai daļai pieskaitāmi arī sacerējumi kamermūzikā – klavieru kvinteti, dziesmu cikls “Mīlestība” balsij ar klavieru kvintetu, klaviermūzika. Rakstīti arī skaņdarbi simfoniskajam orķestrim, kantātes, mūzika skatuvei – etnogrāfiski uzvedumi, poēma “Atraitnes dēls” a cappella korim. Visdziļāko atbalsi raduši Jēkaba Graubiņa skaņdarbi a cappella koriem. Veikums folkloras pētniecībā ļauj Jēkabu Graubiņu uzskatīt par ievērojamāko Jurjānu Andreja darba turpinātāju.
1950. gadā Jēkabs Graubiņš arestēts, no 1951. gada līdz 1955. gadam atradies ieslodzījumā Soļikamskas un Gavrila Poļanas nometnēs. Miris 1961. gada 3. decembrī Rīgā, apglabāts Rīgas II Meža kapos.
1940. gada Latgales Dziesmu svētkos izpildītas divas latgaliešu tautas dziesmas J. Graubiņa apdarē: “Leigū” un “Ejme, ejme, mōsenis”. 1990. gadā atskaņota latviešu tautas dziesmas “Tek saulīte tecēdama” apdare.
www.lmic.lv
www.musicabaltica.com
Literatūras saraksts par Jēkaba Graubiņa darbību LCB e-katalogā
Jēkaba Graubiņa darbu saraksts LCB e-katalogā